Četri Igaunijas ciemati ir piemēroti atomelektrostacijas būvniecībai, daļa vietējo ļoti satraukti

Kaimiņvalsts valdības uzdevumā Igaunijas teritoriju analīze norisinās jau otro gadu. Tās laikā noskaidrots, ka valstī ir četras teritorijas, kurās potenciāli būtu iespējams uzbūvēt atomelektrostaciju. Sākotnēji arī Pakri pussala tika apsvērta kā viens no variantiem, taču galu galā tomēr izslēgta valsts aizsardzības apsvērumu dēļ.

Politiskie spēki uzsver, ka patlaban gūtie rezultāti gan vēl nenozīmē – atomelektrostacija patiešām Igaunijā tiks būvēta. Šī brīža galvenais uzdevums bijis saprast, vai tas vispār ir iespējams.

Tagad kaimiņi zina – šāda iespēja ir, līdz ar to nu Igaunijas politiķiem būs jālemj, kā rīkoties turpmāk. Ja tiks pieņemts lēmums atomelektrostaciju būvēt, analīze tiks turpināta, tostarp izvēlēta piemērotākā tehnoloģija, aprēķināta nepieciešamā teritorija, nolemts, kur tieši to būvēs, kāda būs stacija sociālekonomiskā ietekme uz apkārtējo vidi u. tml.

Patlaban Igaunija apsver mazos modulāros reaktorus, kuru jauda parasti ir līdz 300 megavatiem, kas labi iederētos valsts elektrotīklā. Pasaulē kopumā tādu ir vairāk nekā 80, dažādu izstrādes procesu stadijā.

Runājot par izmantojamo tehnoloģiju, Igaunija primāri analizējusi divus scenārijus. Galvenais bija reaktors ar atvērtu dzesēšanas sistēmu, kur dzesēšanas ūdens tiktu iegūts pa taisno no ūdenstilpes. Savukārt alternatīvajā scenārijā reaktoram būtu slēgtā dzesēšanas sistēma, kur ūdens tiks padots no attāluma.

Tā kā Igaunijai nav iepriekšēja pieredze kodolobjektu darbībā, ANO Atomenerģijas aģentūra ieteikusi izvēlēties tehnoloģiju, kura pasaulē tiek pielietota salīdzinoši izplatīti, nevis mēģināt ieviest kaut ko jaunu un līdz ar to kārtīgi neizzinātu.

Tiek lēsts, ka Igaunijas atomelektrostacijas darba grupa gala ziņojumu pabeigs līdz šī gada beigām.

Ne visi igauņi sajūsmā

Igaunijas sabiedriskais medijs uzrunājis vairākus Varblas iedzīvotājus, taujājot, ko viņi domā par iespējamu atomreaktora būvniecību viņu apkaimē. Daļa par šādu iespējamību nemaz nebija dzirdējuši, kā arī uz to lūkojas ar zināmu bijību.

"’Man sāka straujāk pukstēt sirds, un paaugstinājās asinsspiediens. Nē, es Varblā negribētu atomelektrostaciju. Tāpēc es šeit dzīvoju, jo šeit ir meži un jūras. Bet gudri vīrieši un sievietes ir aplūkojuši šādu iespēju, varbūt tad tā nemaz nav tik slikta. Bet vai viņi ir paši gudrākie, tas ir atvērts jautājums…’’ sacījis kāds iedzīvotājs.

Viņš nav vienīgais, kuram atomelektrostacijas būvniecība apkaimē nav gluži pieņemama. "’Man trūkst vārdu. Ko jūs domājat ar atomelektrostaciju? Ko jūs domājat, sakot, ka tā varētu tikt būvēta Varblā? Igaunijā tomēr varētu atstāt dažas skaistas vietas. Mēs izlaupām mežus, viss ir izlaupīts. Kāpēc mums ir vajadzīga vēl šī atomelektrostacija? Domāju, ka ir arī citas alternatīvas, kā ražot elektrību,’’ teic vēl kāds Varblas iedzīvotājs.

Tiesa, ne visi uz šādas stacijas būvniecību lūkojas ar aizdomām. Piemēram, igauņu aktieris Andruss Variks, kurš dzīvo Pivarotas ciemā, kas atrodas salīdzinoši netālu no Varblas un vienā pašvaldībā ar to, ir visai optimistisks attiecībā pret šo ieceri. "Ja somi var, kāpēc lai nevarētu igauņi?" uzsver Variks.

"’Ja igauņi par to rūpēsies, mani nebaida mūsu pašu atomelektrostacija. Es ticu zinātnei un progresam kopumā, man ļoti patīk modernas lietas. Esmu ļoti par. Šī pašvaldība vienmēr bijusi nabadzīga un panīkusi. Ja te ienāks vairāk darba vietu un dzīvība, tas būs tikai uz labu,’’ spriež aktieris.