Desmitiem Igaunijas vēsturisko muižu un piļu meklē jaunus īpašniekus
Aptuveni 20 Igaunijas vēsturiskajām muižām un pilīm tiek meklēti jauni īpašnieki, taču pārdevēji apgalvo, ka pircējus ir grūti atrast sarežģīto apstākļu un dārgo remontdarbu dēļ, raksta ERR.
Dažas no kādreiz diženajām ēkām ir kultūras mantojuma aizsardzībā, kas nākamajiem pircējiem var radīt papildu grūtības.
Viena no jaunākajām, kas nonākusi tirgū, ir Kalvi muiža, pievienojoties aptuveni 20 citām muižām un divām pilīm – Sangastes un Laitse.
To vidū ir arī Kehtnas muiža (pārdošanas cena – 699 000 eiro), Kudiņas muiža (721 000 eiro) un Rāvas muiža (590 000 eiro). Aptuveni tikpat maksā 100 kvadrātmetru liels dzīvoklis jaunajā projektā Tallinas centrā.
Muižu ēkas, kurām nepieciešama renovācija, ir daudz lētākas: Vaekula (Vaeküla) muiža tiek pārdota par 29 900 eiro, Kirimāe (Kirimäe) muiža – par 85 000 eiro, bet Luutsniku muižas komplekss, kam nepieciešama plaša renovācija, tiek pārdots par 199 000 eiro.
No slavenākajām muižām par 198 000 eiro tiek pārdota Pelhjakas muiža, kurā atrodas arī populārs restorāns.
Sangastes pils ir visdārgākā – 2 600 000 eiro.
Dažas ēkas jau gadiem ilgi tiek tirgotas.
"Muižas ir grūtāk pārdot, jo tās ir unikālas, un pircēju tām vienmēr ir mazāk nekā universālam īpašumam, piemēram, dzīvoklim," skaidroja nekustamā īpašuma analītiķis Tonu Tomparks (Tõnu Toompark).
"Muižu gadījumā nozīme ir arī tam, ka tās ir vēsturiski objekti un tām ir mantojuma ierobežojumi, un, ja tās ir jāatjauno atbilstoši noteiktajiem standartiem, tas ir vienkārši dārgi. Muižas īpašnieks ir dārgs hobijs entuziastiem."
"Ja jūs vēlaties iegādāties muižu, jūs iegādājaties arī daudz saistību un sarežģījumu. Bet ir tādi cilvēki," piebilda Tomparks.
Analītiķis norādīja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc tiek pārdota plaši atjaunota muiža, piemēram, Sangastē: vai nu īpašniekam ir beigušies līdzekļi, jo cits bizness ir apsīcis, vai arī viņš vēlas mazāk problēmu.
"Nekustamais īpašums joprojām tiek pirkts un pārdots," viņš teica.
Mantojuma aizsardzības padome: Muižām ir nepieciešami resursi
Kultūras mantojuma aizsardzības pārvalde, kuras uzdevums ir nodrošināt vēsturisko ēku atbilstību prasībām, nekontrolē, kas pērk un pārdod muižas ēkas.
"Mantojuma aizsardzības pārvalde neveic statistiku par pārdotajām ēkām, tostarp muižu kungu mājām, jo tai nav tiesību uz šādu informāciju. Mūsu informācija nāk arī no nekustamā īpašuma portāliem vai arī mēs saņemam informāciju, kad īpašnieks pats ar to dalās," ERR pastāstīja aģentūras pārstāve Anita Stauba (Anita Staub).
Runājot par muižu atjaunošanu, Stauba uzsvēra, ka ir jāievēro vēsturiskie princopi.
"Igaunijā ir daudz dažādu aizsargājamu muižu ēku, kas atspoguļo dažādu laikmetu arhitektūras stilus. Tāpēc ir svarīgi, lai darbu laikā tiktu saglabāts muižu arhitektoniskais noformējums, tostarp vērtīgās detaļas un iekārtojums."
Stauba sacīja, ka tas var šķist sarežģīti, jo šādai atjaunošanai noteikti ir nepieciešami lielāki resursi nekā parastai ēkai.
"Tomēr, pateicoties mērķtiecīgiem īpašniekiem, Igaunijā joprojām ir daudz labu muižu ēku piemēru, kas ir atgrieztas ekspluatācijā, saglabājot to arhitektonisko dizainu un kultūras mantojumu," viņa teica ERR.
Labi piemēri ir Anijas muiža un Vīlandes muiža.
"Koronavīrusa pandēmijas un tās seku laikā mēs esam novērojuši lielāku interesi nekā agrāk par muižu saimniecības ēkām, kurām tiek radīta jauna funkcija."
Muižas pārdevējs: Renovācijas cenas pieaug
"Mēs pārdodam, jo nevaram to atļauties," sacīja Kuristas muižas Kastres pašvaldībā, Tartu apriņķī, pārdevēja pārstāvis Indreks Albergs (Indrek Alberg).
"Mums vairs nav finansiālu iespēju. Sākotnēji mums bija izmaksu tāme, bet, kad pirms sešiem vai septiņiem gadiem iegādājāmies muižu, tā bija sliktākā stāvoklī, bet remonta cenas bija lētākas, tās ļoti pieauga koronārā vīrusa laikā. Mēs nepareizi novērtējām apjomus."
"Tagad esam panākuši, ka muiža ir tādā stāvoklī, ka tā vairs nesabruks. Un tā nav ļoti liela muiža – dažu cilvēku mājas ir lielākas par šo muižu," sacīja Albergs.
Muiža ir pārdošanā jau dažus mēnešus par cenu 179 000 eiro, un šajā laikā ir bijis viens interesents.
Albergs teica, ka īpašnieks nav lūdzis EAS atbalstu.
"Muižas īpašnieks ir ārzemnieks. Lai pretendētu uz dotāciju, ir jābūt arī biznesa plānam, un to var atsaukt jebkurā brīdī, ja kļūdās kādā no līguma punktiem."
Muiža nav kultūras mantojuma aizsardzībā, tāpēc īpašnieks nepaļaujas uz Kultūras mantojuma aizsardzības pārvaldes atbalstu.
"Padomju laikā muiža tika sadalīta dzīvokļos, un iekšpusē tā izskatās pēc padomju laika paneļu mājas. Pēc tam māja zaudēja mantojuma statusu."
Ir saglabājusies 1900. gadā celtās muižas fasāde, un iepriekšējie īpašnieki jau ir atjaunojuši dažas tās daļas.
"Kad mēs muižu iegādājāmies, jumts bija caurs, un ūdens tecēja pagrabā. Tagad muiža ir tādā stāvoklī, ka tā vairs nesabruks," sacīja Albergs.
Oti muižas īpašnieks: Mēs to nepārdodam par zemu cenu
Viljars Reis (Viljar Rei), uzņēmējs no Sāremā, pārdod Oti muižu savā dzimtajā novadā par 1 miljonu eiro.
"Mēs pārdodam muižu, jo varbūt kādam ir ideja, kā to atdzīvināt. Mēs neesam spējuši izveidot Excel tabulu, lai muižu padarītu ekonomiski izdevīgu," sacīja Reis.
Reisa uzņēmums "Kingli Kinnisvara" OÜ iegādājās muižu 2016. gadā. Iepriekšējais īpašnieks – amerikāņu emigrants – muižu pārdeva pirms 10 gadiem.
"Mēs kļuvām par Oti muižas īpašniekiem, jo iepriekšējam īpašniekam tika piemērota likvidācija. Tā kā pats esmu no šīs apkārtnes, esmu redzējis, kā citas muižas šajā apkaimē gāja bojā. Mēs esam kopuši un rūpējušies par Oti muižu ar mīlestību un rūpēm. Muiža ir saglabāta, uzturēta silta un aprūpēta. Tāpēc mēs to nepārdodam par zemu cenu."
Muiža nonāca tirgū 2022. gadā, piedāvājot 1,3 miljonus eiro, taču tagad cena ir samazinājusies.
"Tam, ka muižas cena ir par 300 000 eiro zemāka, nav bijusi izšķiroša nozīme. Līdz ar jauno cenu diapazonu no pircēju puses ir iestājies pilnīgs klusums. Tie, kas bija ieinteresēti, aizgāja prom ar cenu 1,3 miljoni eiro."
"Ja mēs pazeminātu cenu uz pusi, mēs muižu pārdotu, bet mēs neredzam jēgu pārdot muižu lētāk nekā dzīvokli Orisāres pilsētā," sacīja Reis.
Viņaprāt, muiža būtu piemērota arī kā mājoklis turīgākai personai.
Reis un viņa biznesa partneris cenu nesamazinās. Viņi arī vēl tikai izstrādā plānu, kā pašiem kaut ko darīt ar šo vietu.
"Tā ir pārdošanā, bet, mūsuprāt, tai nevajadzētu būt pārdošanā. Mēs tik ļoti nevēlamies no tās atbrīvoties. Mēs redzam, ka Sāremā lauku ainavas kļūst arvien populārākas tūristu vidū – cilvēki meklē mieru un klusumu. Šeit aug jauni cilvēki, varbūt viņi kādu dienu vēlēsies kaut ko darīt ar muižu."
Viņš sacīja, ka pārējo pāra uzņēmējdarbības aktivitāšu dēļ atliek maz laika nodarboties ar tūrisma nozari.
"Muižas sakārtošana salas iedzīvotājam būtu stahanovisks uzdevums, un tas nav saprātīgi. Pašlaik man ir 42 gadi, un šajā dzīves posmā nauda ir jāpelna, nevis jāiegulda akmens sienās."
Viņi arī nav meklējuši dotāciju finansējumu.
"Varētu ieguldīt 1,5 miljonus un vienkārši padarīt māju skaistu. Bet tikai padarīt māju skaistu ir naudas izšķiešana visām iesaistītajām pusēm."
Arī subsīdijas tiek sadalītas nelielās summās, Reis sacīja, ka tas procesu padara ilgu un garlaicīgu.
"Ja būtu kārta, kurā uzreiz dotu 1,5 miljonus un pēc tam pats ieguldītu tādu pašu summu, nebūtu problēmu muižu sakārtot. Bet, cik man zināms, šādu piedāvājumu nav."
Pieteikumu iesniegšanas kārta, kurā var pieteikties grantu fondiem, kas saistīti ar kultūras pieminekļu un ēku restaurāciju, konservāciju un uzturēšanu, sākās 1. augustā. Minimālā summa ir 200 eiro, bet maksimālā – 100 000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
