Eiropa oficiāli apstiprina Navaļnija saindēšanu. Ko tas nozīmē tās attiecībām ar Maskavu?

Lielbritānija, Vācija, Francija, Zviedrija un Nīderlande 14. februārī paziņoja, ka Aleksejs Navaļnijs pirms nāves Arktikas soda kolonijā ticis saindēts ar epibatidīnu – toksīnu, kas iegūts no indīgām vardēm.

Valstu kopīgajā paziņojumā uzsvērts: "Navaļnijs mira ieslodzījumā, kas nozīmē, ka Krievijai bija līdzekļi, motīvs un iespēja viņam ievadīt šo indi."

Jauns pavērsiens Eiropas attieksmē

Analītiķi uzskata, ka šis paziņojums iezīmē būtisku pagrieziena punktu Eiropas attiecībās ar Kremli. Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins izdevumam norādīja: "Putina tieksme nogalināt beidzot ir atzīta par nepieņemamu. Ideja, ka ar viņu iespējams vienoties, Eiropā kļūst arvien mazāk populāra."

Viņš piebilda, ka "piecas lielākās Eiropas valstis oficiāli atzinušas saindēšanas faktu", un tas esot simboliski ļoti nozīmīgi.

Arī eksperti prognozē, ka šī atzīšana var ietekmēt turpmāko Eiropas Savienības sankciju politiku pret Maskavu.

Navaļnija nāve un iepriekšējā saindēšana

Krievijas diktatora Vladimira Putina galvenais politiskais oponents Navaļnijs jau 2020. gadā tika saindēts ar "Novičok" indi un ārstēts Vācijā. Pēc atgriešanās Krievijā viņš tika ieslodzīts.

Savukārt 2024. gada februārī Navaļnijs mira soda kolonijā. Viņa atraitne Jūlija Navaļnaja vēlāk paziņoja, ka bioloģiskie paraugi nekavējoties nogādāti ārvalstīs, kur tos analizējušas laboratorijas piecās Eiropas valstīs.

Ietekme uz sankcijām un politiku

Eiropas valstis norādījušas, ka Krievija jāsauc pie atbildības par Ķīmisko ieroču konvencijas un Bioloģisko un toksīnu ieroču konvencijas pārkāpumiem.

Eiropas Ārējo attiecību padomes eksperts Rafaels Loss izdevumam pauda, ka tuvākajās nedēļās iespējamas papildu sankcijas pret personām un struktūrām, kas saistītas ar Krievijas ķīmisko un bioloģisko ieroču programmām.

Tomēr analītiķi neprognozē, ka šis paziņojums būtiski mainīs situāciju pašā Krievijā vai ietekmēs Maskavas politiku.

"Tam nebūs nozīmīgas ietekmes uz režīmu," sacīja Krievijas politikas eksperts Rihors Ņižņikau. "Jā, būs sankcijas, bet tas nemainīs režīma uzvedību."

ASV reakcija

ASV valsts sekretārs Marko Rubio 16. februārī norādīja: "Tas ir satraucošs ziņojums. Mums nav iemesla to apšaubīt. Taču tas ir šo valstu ziņojums."

Eksperti uzskata, ka Vašingtonas politika pret Maskavu šī paziņojuma dēļ, visticamāk, nemainīsies.

Arī Krievijā būtiska sabiedrības reakcija nav novērota. Valsts kontrolētie mediji paziņojumu lielākoties ignorējuši vai atspoguļojuši tikai Krievijas noliegumu.

Analītiķi uzskata, ka cenzūras un represiju apstākļos plaši protesti nav gaidāmi. "Reakcijas nebūs – nedz protestu, nedz iekšpolitisku seku," sacīja Ņižņikau.