Eksperti brīdina par Krievijas plāniem paplašināt kara zonu: Somija kļūšot par "otro Ukrainu"
Krievijas Federācijā stāstījumos par Ukrainu un Somiju ir vērojamas retoriskas paralēles, kas liek domāt, ka Kremļa nākotnes ideoloģiskie un teritoriālie mērķi neaprobežojas tikai ar Ukrainu vien. Par to savā jaunākajā ziņojumā paziņo ASV Militāro studiju institūts (ISW).
Viens no Krievijas militāro emuāru autoriem 26. decembrī rakstīja, ka nesen parakstīto līgumu rezultātā ASV ieguva piekļuvi 35 militārajām bāzēm Somijā, Zviedrijā un Dānijā, tostarp pieeju Somijas bāzei, kas atrodas 137 kilometrus no robežas ar Krievijas Federāciju. Kopumā Vašingtonai ir pieejami 15 militārie objekti Somijā un 17 Zviedrijā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Saskaņā ar avota Krievijā teikto Somija kļūst par "otro Ukrainu", iespējams, pateicoties Somijas "neonacistu organizāciju un nacionālistu kustību, piemēram, Karēlijas Nacionālā bataljona", pieaugumam.
Neonacisma un nacionālisma pieminēšana sasaucas ar dažiem galvenajiem ideoloģiskajiem attaisnojumiem, ko Kremlis izmanto, pamatojot savu iebrukumu Ukrainā.
Krievijas Federācija, cenšoties stiprināt savus spēkus, pēdējā laikā ir veikusi dažādus pasākumus, lai militāri pretotos kaimiņvalstij. Gar Krievijas un Somijas robežu tika izveidots Ļeņingradas militārais apgabals ar potenciālu kaujas zonu. Aizvien agresīvāka retorika un militārā poza pret Somiju liek domāt, ka Krievijas Federācijai ir plašāki mērķi ārpus kaujaslauka Ukrainā, īpaši kontekstā ar Somijas pievienošanos NATO.
ISW analītiķi neuzskata, ka pašreizējais Krievijas Federācijas militārais potenciāls ir pietiekams, lai radītu draudus Somijai vai kādai citai NATO valstij. Taču militārā retorika rada pamatu draudiem par nākotni un spriedzei aliansē, radot bažas par Krievijas Federācijas ilgtermiņa mērķiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
