Ekstrēmais karstums Francijā un Vācijā elektrības rēķinus palielinājis par 700 miljoniem eiro
Eiropas rekordlielais karstuma vilnis vienas nedēļas laikā Francijā un Vācijā elektrības rēķinus sadārdzinājis par vairāk nekā 700 miljoniem eiro, secināts vides organizācijas "350.org" analīzē. Organizācija uzskata, ka daļa no šīm izmaksām būtu jāsedz, ieviešot pastāvīgu nodokli fosilā kurināmā uzņēmumu virspeļņai, raksta "Euronews".
Analīzē salīdzināts periods no šī gada 21. līdz 27. jūnijam, kad lielu daļu Rietumeiropas skāra rekordaugsta gaisa temperatūra, ar iepriekšējo nedēļu. Tiek lēsts, ka šajā laikā elektrības cenas Vācijā pieauga par aptuveni 371 miljonu eiro, bet Francijā – par 360 miljoniem eiro.
Pēc organizācijas domām, karstuma viļņi būtiski palielina pieprasījumu pēc dzesēšanas, kas savukārt palielina elektroenerģijas patēriņu un cenu.
Vienlaikus elektrības izmaksas ietekmējušas arī augstākas naftas un gāzes cenas, ko izraisījusi ilgstošā krīze Hormuza šaurumā.
"350.org" politiskās stratēģijas vadītājs Andreass Zībers uzskata, ka fosilā kurināmā uzņēmumiem būtu jāuzņemas lielāka finansiālā atbildība.
"Fosilā kurināmā uzņēmumi turpina gūt peļņu no krīzēm, kuru veidošanā paši ir piedalījušies. Valdībām būtu pastāvīgi jāapliek ar nodokli šo uzņēmumu virspeļņa un iegūtie līdzekļi jāizmanto cilvēku aizsardzībai pret karstumu, augstiem rēķiniem un enerģētikas satricinājumiem," norāda Andreass Zībers.
Analīzē secināts, ka cenu kāpums bijis īpaši izteikts vakara stundās. Vācijā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā pieaugusi no aptuveni 86 eiro par megavatstundu dienas vidū līdz 566 eiro par megavatstundu ap pulksten 20.
Tas daļēji skaidrojams ar to, ka pēc saulrieta samazinās lētākās saules enerģijas ražošana, kamēr augstā gaisa temperatūra un nepieciešamība pēc telpu dzesēšanas saglabājas. Situāciju sarežģī arī tas, ka liels karstums samazina gan saules paneļu, gan gāzes elektrostaciju efektivitāti.
"350.org" norāda, ka Eiropas Savienībai (ES) jau ir pieredze līdzīga mehānisma ieviešanā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ieviesa pagaidu solidaritātes iemaksu fosilā kurināmā uzņēmumu virspeļņai, kas ļāva iekasēt aptuveni 28 miljardus eiro. Lielākā daļa šo līdzekļu tika novirzīta atbalstam mājsaimniecībām.
Organizācija uzskata, ka līdzīgs, bet pastāvīgs nodoklis nākotnē varētu palīdzēt segt gan ekstremālu laikapstākļu radītās izmaksas, gan paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.
"Stingrāka fosilā kurināmā uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem varētu palīdzēt valstīm labāk sagatavoties ekstremāliem laikapstākļiem un vienlaikus paātrināt pāreju uz atjaunojamo enerģiju. Eiropas valdībām jārīkojas jau tagad, lai glābtu dzīvības un mazinātu enerģijas izmaksas," uzsver Zībers.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
