ES brīdina par milzīgu enerģijas cenu kāpumu nākamziem; atklātas valstis, kas cietīs visvairāk

Briseles amatpersonas privāti brīdināja valstis, ka ES riskē paaugstināt enerģijas cenas šoziem pēc tam, kad beigsies vienošanās, kas nodrošina Krievijas gāzes plūsmu uz bloku caur Ukrainu, – teikts iekšējos dokumentos, kurus ieguva "Politico".

Maskava un Kijiva 2019. gadā noslēdza piecu gadu cauruļvadu tranzīta līgumu, kas turpināja piegādāt gāzi ES valstīm, neraugoties uz Ukrainā divus gadus ilgo karu.

Tagad, kad līguma darbības termiņš beidzas 31. decembrī, Ukraina ir paziņojusi, ka tā necentīsies līgumu atjaunot. ES enerģētikas vadītājs Kadri Simsons piekrita, apgalvojot, ka ES izpildvara "nav ieinteresēta" censties panākt līguma atjaunošanu.

Nesen publicētajā Eiropas Komisijas iekšējā dokumentā atklāts, ka ES drīzumā zaudēs aptuveni 5% gāzes importa, kas īpaši skars Centrāleiropu un Dienvidaustrumeiropu. Situācija varētu pasliktināties, ja iestāsies ilgstošs aukstums, radot "sliktāko scenāriju" valstīm, kas paļaujas uz gāzes tranzītu caur Ukrainu. Tirgus izpētes uzņēmuma ICIS vecākā analītiķe Aura Sabadus uzsver, ka šī situācija rada satraukumu visā reģionā, un sagaidāms, ka vislielākās sekas izjutīs Austrija, Ungārija un Slovākija.

Lai gan skartās valstis potenciāli varētu meklēt gāzes piegādes no Vācijas, Itālijas vai Turcijas, situāciju sarežģī Vācijas lēmums neatkarīgi aplikt ar nodokli gāzes eksportu. Šis nodoklis samazina stimulu Centrāleiropas enerģētikas uzņēmumiem investēt ārpus Krievijas gāzes piegādēs. Šis jautājums ir mudinājis Vācijas kaimiņvalstis aicināt apspriest šo jautājumu gaidāmajā ES enerģētikas ministru sanāksmē Briselē, un Čehijas rūpniecības ministrs Jozefs Sīkela pauda bažas par darbībām, kas varētu pastiprināt Krievijas ietekmi.