ES migrācijas pakta pilnīga ieviešana: vai valstis ir gatavas īstenot jaunās prasības?

Eiropas Padome un Parlaments ir vienojušies par Atgriešanas regulu, kas vienkāršo izraidīšanas procedūras un paredz tā sauktos "atgriešanas centrus" ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām, kuros tiktu izvietoti migranti bez tiesībām palikt Eiropas Savienībā. Šī vienošanās noslēgta tieši pirms Migrācijas un patvēruma pakta pilnīgas ieviešanas 12. jūnijā, ieviešot jaunu sistēmu migrācijas, patvēruma, robežu pārvaldības un integrācijas jomā. Pakts stājās spēkā 2024. gadā, sākot divu gadu pārejas periodu, taču tagad dalībvalstīm tas jāīsteno praksē.

Pakts "ievieš sistēmā efektivitāti", norāda Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA).

Pasākumi vērsti uz ārējām robežām, kopīgām patvēruma procedūrām, sloga sadali starp dalībvalstīm un starptautisku sadarbību nelegālās migrācijas apkarošanai.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par migrantu tiesībām, savukārt ES iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners paziņojis, ka vienošanās "parāda, ka Eiropa sakārto savu māju".

Kāpēc ES vajadzīgs jauns migrācijas pakts

ES saskaras ar nopietnu strukturālu migrācijas sistēmas pārslodzi. "Eurostat" dati rāda, ka katru gadu no valstīm ārpus ES ierodas 4,2 miljoni legālu migrantu, bet 1,6 miljoni eiropiešu emigrē. 2025. gadā reģistrēti vairāk nekā 669 400 patvēruma pieteikumu, bet ziņo par vairāk nekā 178 000 nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu.

Galvenā problēma ir zems atgriešanas īpatsvars. No aptuveni 117 500 izbraukšanas rīkojumiem tikai 33 860 cilvēki reāli tiek izraidīti — apmēram 28–29%. Lielākā daļa paliek ES juridiskā nenoteiktībā.

Ja robežvalstis nespēj tikt galā ar ierašanos plūsmām, rodas iekšējie sastrēgumi. Piemēram, Itālijā un Grieķijā izmitināšanas centri tika pārpildīti.

Jaunie ES noteikumi

Jaunā skrīninga regula paredz obligātas identitātes, drošības un veselības pārbaudes līdz 7 dienām pēc ierašanās (vai 3 dienām, ja persona jau atrodas ES iekšienē). Tiek paplašināta "Eurodac" datubāze, iekļaujot arī sejas attēlus un citus datus.

Paātrinātas patvēruma procedūras paredz vienotus standartus visā ES, bet vienlaikus tiek ieviesti stingrāki noteikumi ļaunprātīgiem pieteikumiem. Noteikumi paredz arī bezmaksas juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem.

Tiem, kuriem aizsardzība netiek piešķirta, jāatstāj ES. Ja tas netiek darīts, iespējama aizturēšana līdz 24 mēnešiem. Atsevišķos gadījumos var notikt pārvietošana uz "atgriešanas centriem" trešajās valstīs.

Sloga sadale starp dalībvalstīm

Jaunais mehānisms aizstāj veco Dublinas sistēmu, kur atbildība gulēja uz pirmo ieceļošanas valsti. Tagad paredzēta obligāta solidaritāte — valstis var palīdzēt ar pārvietošanu, finansējumu vai kapacitātes stiprināšanu.

Tomēr migranti joprojām jāreģistrē pirmajā ieceļošanas valstī, kas nozīmē, ka dienvidu valstis joprojām nes lielu sākotnējo slogu.

Ieviešanas izaicinājumi
Līdz 2026. gada jūnijam valstīm jāpielāgo nacionālie likumi un jāizveido jauna infrastruktūra. Taču daudzviet trūkst telpu, personāla un tehnisko resursu — robežsargu, tulku un patvēruma lietu izskatītāju.

Eiropas Komisija norāda, ka, lai gan politiskā griba ir augsta, praktiskā ieviešana kavējas. Dažās valstīs — Vācijā, Itālijā, Grieķijā, Spānijā un Kiprā — IT sistēmu ieviešana un robežcentru būvniecība atpaliek no grafika.