Esošos pamet frontē un vervē jaunus: okupanti "gaļasmašīnā" zaudējuši vairāk nekā miljonu kareivju

Saskaņā ar nopludinātu dokumentu, uz kuru atsaucas Ukrainas izlūkdienests, Krievija šā gada pirmajos astoņos mēnešos zaudējusi 281 550 karavīrus. No tiem 86 744 ir nogalināti, 33 966 pazuduši bez vēsts, 158 529 ievainoti, bet 2 311 sagūstīti.

"Šie skaitļi atspoguļo satriecošu zaudējumu līmeni, kas nesniedz gandrīz nekādu taktisku ieguvumu," raksta "Politico", atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu.

Tomēr ne visi eksperti ir pārliecināti par šo datu precizitāti. Krievijas medijs "Mediazona" kopā ar BBC strādā pie projekta, lai pēc vārda identificētu kritušos Krievijas karavīrus. Līdz šim viņiem izdevies apstiprināt vairāk nekā 134 tūkstošus nogalināto, taču viņi norāda – reālie skaitļi, visticamāk, ir lielāki, jo daudzi kritušie paliek neidentificēti.

Ukrainas izlūkdienests: ievainotajiem netiek sniegta palīdzība

Starptautiskā izlūkošanas grupa "Frontelligence Insight" paziņojusi, ka nopludinātais dokuments, visticamāk, ir autentisks. "Mūsu aprēķini tajā laikā bija ļoti līdzīgi šiem datiem, kas norāda, ka tie atbilst realitātei," sacīja grupas pārstāvji.

Ukrainas militārā izlūkdienesta iniciatīva "Es gribu dzīvot", kas vērsta uz Krievijas karavīriem, kuri vēlas kapitulēt, ziņo, ka ievainoto un nogalināto attiecība Krievijas armijā ir tikai 1,3 pret 1, kas liecina par katastrofālu medicīniskās palīdzības trūkumu. "Ievainotie bieži netiek evakuēti, viņiem netiek sniegta palīdzība. Viņi tiek atstāti bez atbalsta," teikts ziņojumā.

Salīdzinājumam – citos karos šī attiecība parasti ir 1 pret 3.

Ukrainas ģenerālštābs lēš, ka kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī Krievija kopumā zaudējusi vairāk nekā miljonu karavīru – nogalināto, ievainoto un pazudušo. Dienā Krievija zaudējot aptuveni 1000 cilvēku.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis februārī sacīja, ka kopš kara sākuma Ukrainas pusē krituši vairāk nekā 46 tūkstoši karavīru, bet 390 tūkstoši ievainoti. "Krievijas zaudējumi ir trīs reizes lielāki nekā mūsu," žurnālistiem augustā uzsvēra Zelenskis.

Fronte kļūst garāka, situācija – sarežģītāka

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis septembrī norādīja, ka fronte kļūst arvien plašāka, padarot aizsardzību sarežģītāku.

"Šogad frontes līnija pagarinājusies par apmēram 200 kilometriem. Mums vēl jātur spēki 2400 kilometru garumā, kur tiešu kauju nav, taču jānodrošina aizsardzība," viņš sacīja.

Sirskis piebilda, ka situācija joprojām ir ļoti sarežģīta, īpaši Pokrovskas un Dobropiļļas virzienos, kur turpinās smagas cīņas.

Abas puses saskaras ar mobilizācijas problēmām

Gan Krievijā, gan Ukrainā novērojamas problēmas ar jaunu karavīru piesaisti. Ukrainā pēdējos mēnešos ielās un medijos parādījušās intensīvas vervēšanas kampaņas, tostarp īsziņu veidā.

Krievijā situācija ir līdzīga – reģioni sola milzu prēmijas līdz pat 2,5 miljoniem rubļu (aptuveni 26 tūkstoši eiro), taču informācija par augsto nāves līmeni frontē attur potenciālos brīvprātīgos.

ASV Kara izpētes institūts (ISW) lēš, ka Krievija ik mēnesi piesaista vidēji 31 600 karavīru, bet tajā pašā laikā zaudē vairāk nekā 35 tūkstošus. "Krievijas spēki, šķiet, ir gatavi turpināt šādu zaudējumu tempu, nesasniedzot būtiskus taktiskus ieguvumus," norāda ISW.

Krievija vervē arī ārzemēs

Saskaņā ar "Frontelligence Insight" datiem Krievija aktīvi piesaista karavīrus no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, piedāvājot viņiem prēmijas, kas pārsniedz vidējo algu šajās valstīs. "Daudzi tiek maldināti, solot darbus aizmugurē – piemēram, pavāra vai tehniķa amatus –, bet realitātē viņus sūta uz fronti," teikts analītiķu ziņojumā.

2023.–2024. gadā līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstīja 394 cilvēki no šiem reģioniem, bet 2025. gada pirmajā pusgadā – jau 651, kas ir gandrīz divkāršs pieaugums.

Eksperti brīdina – ja šī tendence turpināsies, Kremlim nāksies izvēlēties starp plašāku mobilizāciju vai smagu personāla trūkumu armijā.

Nāvējoši apstākļi frontē

Kad Krievijas karavīri nonāk Ukrainā, viņus sagaida ārkārtīgi bīstami apstākļi – dronu triecieni, artilērija, mīnas un raķešu apšaude. "Jūnijā mēs novērojām, ka Krievija katru mēnesi frontē zaudē 8 400 līdz 10 500 karavīru kā kritušos," sacīja "Frontelligence Insight" pārstāvji.

Kara ceturtajā gadā abu valstu spēki ir noguruši – Krievija cieš milzīgus zaudējumus un meklē karavīrus ārzemēs, bet Ukraina turas aizsardzībā un saskaras ar saviem resursu ierobežojumiem. Eksperti brīdina, ka karš ieiet fāzē, kur cilvēkresursi kļūst par galveno izšķirošo faktoru.