G7 valstis vienojas noteikt starptautisku minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli

Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks skaidroja, ka tas palīdzēs nodrošināt, ka "pareizās kompānijas maksās pareizos nodokļus pareizajās vietās".

Apspriedē Londonā piedalās "Lielā septiņnieka" valstu – ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Japānas – finanšu ministri.

Kā norādīts sestdien, 5.jūnijā, izplatītajā ministru paziņojumā, galīgo vienošanos šajā jautājumā iecerēts panākt jūlijā paredzētajā G20 valstu ministru apspriedē.

Ar kādu mērķi noteikumi mainīti?

Valstu valdības jau sen ir cīnījušās ar problēmu aplikt ar nodokļiem globālus uzņēmumus, kas darbojas daudzās valstīs. Šo izaicinājumu palielinājis milzīgu tehnoloģiju korporāciju, piemēram, "Amazon" un "Facebook" uzplaukums.

Šobrīd uzņēmumi var izveidot vietējās filiāles valstīs, kurās ir salīdzinoši zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, un deklarēt tajās savu peļņu, maksājot tikai vietējo nodokļa likmi pat, ja peļņu viņi galvenokārt gūst no pārdošanas citur. Tas ir likumīgi un uzņēmumi tā dara, jo viņiem tas ir izdevīgi.

G7 mērķis ir novērst līdzīgu situāciju rašanos divos veidos.

Pirmkārt, G7 vēlas noteikt globālu minimālo nodokļa likmi, lai izvairītos no savstarpējām sacensībām šīs nodokļa likmes pazemināšanā. Otrkārt, – likt uzņēmumiem maksāt vairāk nodokļu valstīs, kurās viņi pārdod savus produktus vai pakalpojumus, nevis tur, kur viņi deklarē savu peļņu.

Kas ir minēts G7 nolīgumā?

Noteikumi par to, kā starptautiskiem uzņēmumiem likt maksāt nodokļus, ja tie darbojas – to sauc par līguma pirmo pīlāru -, tie attiektos uz globālajiem uzņēmumiem ar vismaz 10% peļņas normu.

20% no jebkuras peļņas, kas pārsniedz šo summu, tiks pārdalīta un aplikta ar nodokļiem valstīs, kurās tie darbojas, teikts G7 komunikē.

Nolīguma otrais "pīlārs" apņemas valstīm piemērot globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, lai izvairītos no tā, ka valstis viena ar otru šajā ziņā konkurē.