Gar Krievijas‑Ukrainas robežu izvietotas 12 ASV spiegu bāzes pārtver okupantu komunikāciju

Šīs spiegu bāzes finansēšanu un aprīkošanu lielā mērā atbalsta ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Ģenerālis Serhijs Dvoreckis, augsta ranga izlūkošanas virsnieks, atklāti atzīst CIP nozīmīgo ieguldījumu, apgalvojot, ka to par 110% finansē tieši CIP. Šī partnerība ir kļuvusi būtiska Ukrainai, kas jau trešo gadu atrodas konflikta situācijā.

Pēdējo astoņu gadu laikā CIP ir klusi izveidojusi slepenu spiegu bāžu tīklu visā Ukrainā, tostarp noklausīšanās punktu biezā mežā netālu no Krievijas robežas. Šīm bāzēm ir būtiska nozīme izlūkdatu vākšanā par Krievijas darbībām.

Aptuveni no 2016. gada CIP sāka mācīt elitāru Ukrainas desantu vienību ar nosaukumu "Unit 2245", kuras uzdevums bija sagūstīt Krievijas bezpilota lidaparātus un sakaru iekārtas. Šo aprīkojumu pēc tam analizēja CIP tehniķi, lai uzlauztu Maskavas šifrēšanas sistēmas, sniedzot vērtīgu ieskatu Krievijas militārajās spējās. Visā iebrukuma laikā virsnieki sniedza izšķirošu izlūkinformāciju, tostarp par Krievijas triecienu plāniem un ieročiem.

Pēdējo desmit gadu laikā izlūkošanas partnerība starp Ukrainu un Rietumvalstīm, jo īpaši ASV, ir bijusi slepena. Tomēr tagad CIP varētu būt spiesti samazināt savu līdzdalību, jo ASV Kongresa republikāņi varētu samazināt militāro finansējumu Ukrainai.

2015. gadā ģenerālis Valērijs Kondratjuks, toreizējais Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs, pārsteidza CIP, tikšanās laikā nododot kaudzi īpaši slepenu lietu. Šajos failos bija būtiska informācija par Krievijas Jūras kara flotes Ziemeļu floti, tostarp sīkāka informācija par jaunākajiem Krievijas kodolzemūdeņu projektiem. Lai vairotu uzticību, ukraiņi uzņēmās iniciatīvu un ļāva CIP virsniekiem regulāri izbraukt ar dokumentu pilnām mugursomām.

Ukraiņi, brīžiem neapmierināti ar to, ko viņi uzskatīja par Vašingtonas pārmērīgo piesardzību, iesaistījās letālās operācijās. Pat tad, kad Vašingtonas amatpersonas draudēja pārtraukt atbalstu, tas tā arī nekad nenotika.