Igaunija atturas aizturēt Krievijas "ēnu flotes" kuģus, bažījoties par militāras eskalācijas risku

Lielbritānija un citas Eiropas valstis, tostarp Francija, Beļģija un Zviedrija, ir pastiprinājušas centienus aizturēt tankkuģus, kurus Maskava izmanto, lai nodrošinātu būtisku finansējumu savam četrus gadus ilgajam karam pret Ukrainu.

Taču Igaunija, kas atrodas tuvu Krievijas galvenajām naftas un degvielas eksporta objektiem Somu līcī, pēc pagājušajā gadā neveiksmīga mēģinājuma uzkāpt uz kāda Krievijas kuģa klāja ievēro piesardzību, raksta "Reuters".

"Militārās eskalācijas risks vienkārši ir pārāk augsts," aģentūrai "Reuters" sacīja Igaunijas Jūras spēku komandieris Ivo Varks.

Pērnā gada maijā Igaunija paziņoja, ka Maskava nosūtījusi iznīcinātāju NATO gaisa telpā virs Baltijas jūras laikā, kad Igaunija mēģināja apturēt uz Krieviju ejošu naftas tankkuģi bez karoga, kurš, kā tika uzskatīts, pārkāpa Rietumu sankcijas.

Noskaties arī: Caurumi sankcijās liedz apturēt Latvijas firmas, kas apkalpo Krievijas ēnu floti

Iznīcinātājs galu galā eskortēja naftas tankkuģi uz Krievijas ūdeņiem. Kopš tā laika Maskava ir sākusi pastāvīgu divu vai trīs bruņotu militāro kuģu patrulēšanu Somu līcī, kā arī izvietojusi vairāk kuģu citviet Baltijas jūrā gar ceļiem, kurus izmanto tankkuģi, kas pārvadā Krievijas naftu, sacīja Varks.

"Krievijas militārā klātbūtne Somu līcī ir kļuvusi daudz, daudz uzkrītošāka," teica Varks.

Viņš piebilda, ka Igaunija iejauktos tikai nenovēršamu briesmu gadījumā, piemēram, ja tiktu bojāta zemūdens infrastruktūra vai notiktu naftas noplūde.

Tankkuģu skaits pie Vaindloo salas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā šonedēļ ir trīskāršojies līdz aptuveni 30 līdz 40, jo nesenie Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas ostām izjauca to iekraušanas grafiku, sacīja Varks.

Kremlis, kas sankcijas uzskata par ļaunprātīgu mēģinājumu sagraut tā ekonomiku, apgalvo, ka tā kuģiem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos Baltijas jūrā, un ka Krievija ir gatava reaģēt uz jebkuru mēģinājumu tos apturēt.