Igauņi cer, savu daļu pabeigt līdz 2030. gadam. To pašu sagaidot arī no Latvijas un Lietuvas. Vienlaikus tiek atzīts, ka Latvijā darbi varētu iekavēties par vismaz pieciem gadiem.
Aizvadītajā nedēļas nogalē parakstītie būvniecības līgumi starp Igaunijas, Francijas, Somijas, Zviedrijas un Polijas uzņēmumu pārstāvjiem nosedz trasi visā valsts garumā. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka atkāpšanās ceļa vairs nav.
"Rail Baltic Estonia" vadītājs Anvars Salomets norāda: "Noteikti vēl sekos mazāki iepirkumi, piemēram, kravas savienojums ar ostu, termināļu izbūves. Bet jā, lielākā daļa sliežu ceļu ar šiem līgumiem būs nosegta."
Tiek lēsts, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 930 miljonus eiro. Tiek minēts, ka šā brīža apstākļos daudziem vietējiem uzņēmumiem "Rail Baltica" ir kā glābšanas riņķis.
Es domāju, ka Igaunijas infrastruktūras uzņēmumu situācija būtu visai bēdīga, jo šobrīd "Rail Baltic Estonia" ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī. Un, ja skatāmies uz mūsu uzņēmuma pašreizējo līgumu portfeli, vairāk nekā puse ir saistīta ar dažādiem "Rail Baltica" un Igaunijas finansētiem darbiem.
Jāatgādina, ka Latvija šobrīd paudusi gatavību izbūvēt vien 40 kilometrus, turklāt sākot no Lietuvas puses. Tādēļ likumsakarīgas ir bažas par iespējamām soda sankcijām.
Vaicāta, vai šis darbs nevar izrādīties veltīgs? "Rail Baltic Estonia" vadītājs Anvars Salomets norāda: "Domāju, nē. Dažkārt daudz kas tiek pārspīlēts. Ikdienas darbs turpinās. Mēs redzam lielo ainu, ko dara Latvija un Lietuva. Projekta organizācija ir kopīga un strādā. Turpinās zemes iegāde, notiek projektēšanas darbi – visiem ir diezgan līdzīgi izaicinājumi."
Katra valsts ir atbildīga par savu daļu. Mēs izpildām savu daļu, un viss ir kārtībā. Cerams, ka arī latvieši dara, ko var. Mēs atbildam par savu posmu, un mūsu plāns ir tāds — neatkarīgi no tā, vai "Rail Baltica" sasniegs galamērķi vai ne, kad Igaunijas daļa būs gatava, mēs uzsāksim vietējo dzelzceļa satiksmi.
Kā noprotams, no ministra sacītā viņa Latvijas kolēģis Atis Švinka (P) devis solījumus projektu pabeigt. Tāpat nesen Eiropas Komisijai to apstiprināja arī visu trīs valstu vadītāji.
Taču kā Igaunijas parlamentā atzinis deputāts Andris Kulbergs (AS), darbi Latvijā, visticamāk, nenoslēgsies ātrāk par 2035. gadu.
Vienlaikus arī igauņi atzīst — valsts budžetā noslēgto līgumu segšanai vēl jāatrod aptuveni 400 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
