Jau domā par dzīvi pēc Putina: vai Kremļa tirāna pozīcijas tiešām ir sašūpojušās?
Pirmo reizi pēdējās desmitgadēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretinieki ir pārliecinātāki nekā jebkad agrāk, ka viņš drīzumā atkāpsies no troņa. Tiesa, nav skaidras vīzijas par to, kā varētu notikt iespējamā varas maiņa un kas nāks viņa vietā. Daudz ko izšķirs Ukrainas kara gaita – "tv3.lv" komentē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs pirms nepilna mēneša intervijā "Sky News" prognozēja, ka Putins drīzumā var zaudēt varu. "Uzskatu, ka pēc kādiem trīs četriem mēnešiem būs būtiskas izmaiņas," viņš sacīja.
Bet pēc Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska domām, ja Krievijai turpināsies neveiksmes karā Ukrainā, ir divi attīstības ceļi. Pirmajā gadījumā opozīcijas grupas apvienojas un spiež Putinu atkāpties apmaiņā pret imunitāti un viņa īpašumu saglabāšanu. Pie šāda scenārija Putinu nomainītu premjerministrs Mihails Mišustins. Citā variantā notiktu sadursme starp "kara atbalstītāju" nometni un viņu pretiniekiem.
Ukrainas pretestības, Krievijas kļūdu un neadekvātas kaujas taktikas dēļ Kremļa iekšējie un citi lielākie politiskie spēlētāji jau sākuši domāt par dzīvi pēc Putina, izdevumam "Politico", sacījis Hodorkovskis.
Tomēr Putins var arī noturēties
"Pirms kara Putina režīma varas pozīcijas bija ļoti stabilas. Tāpat arī kara sākumā nešķita, ka tās varētu sašūpoties. Bet, mainoties situācijai Ukrainā, runas par to, ka Putina pozīcijas varētu sašūpoties, ir diezgan pamatotas," vērtē Toms Rostoks.
Vienlaikus viņš uzsver, ka iznākums tomēr nav zināms un ļoti daudz ko noteiks Ukrainas kara gaita.
"Mēs nevaram būt droši, ka Putins nenoturēsies pie varas. Drīzāk mēs varam runāt par to, ka pakāpeniski sabiedrības neapmierinātība Krievijā varētu sasniegt tādu pakāpi, ka Krievijas prezidentu varētu mēģināt nomainīt. Bet tas varētu būt arī diezgan sarežģīti izdarāms, neraugoties pat uz lielu sabiedrības neapmierinātību."
Eksperts skaidro, ka Ukrainas uzdevums šobrīd ir radīt Krievijai pietiekami lielus zaudējumus, lai neapmierinātība Krievijas sabiedrībā pieaug: "Ukrainai jāmēģina radīt šie zaudējumi, jāmēģina atgūt teritorijas, kuras Krievija ir okupējusi. Un tas varētu radīt politiskās pārmaiņas Krievijā."
Tomēr esot grūti prognozēt, kad un vai vispār pārskatāmā nākotnē politiskās pārmaiņas Krievijā patiešām notiks. Rostoks norāda uz represīvo aparātu Krievijā, kas piesaistīts pie esošā režīma. Viņš salīdzina, ka pirms diviem gadiem Baltkrievijā arī Lukašenko noturējās pie varas par spīti sabiedrības noskaņojumam.
"Iespēja, ka Putins nenoturēsies pie varas, ir palielinājusies, bet mēs nevaram būt droši, ka tas notiks," piebilst Rostoks. "Turpretī, ja Putinam izdosies fronti stabilizēt, ir liela iespēja, ka viņš pie varas noturēsies, neraugoties uz visiem upuriem."
Uzlecošās zvaigznes pie Kremļa apvāršņa
Kremļa vērotāji mēdz piesaukt līdz šim nepieredzētu Čečenijas līdera Ramzana Kadirova un paramilitārā grupējuma īpašnieka Jevgeņija Prigožina publisko iznācienu, atļaujoties kritizēt Krievijas militāro vadību.
Kadirovs un Prigožins joprojām cenšas likties Putinam lojāli, taču Hodorkovskis paudis pārliecību, ka viņi spēlē dubultspēli. "Prigožins šodien atrodas Putina kontrolē, bet viņš gatavojas arī dzīvei pēc Putina. Un viņš stiprina savas saites ar Kadirovu," emigrējušo Kremļa opozicionāru citē "Politico".
Ziņu portāls "Meduza" nesen ziņoja par jaunām uzlecošām "zvaigznēm", kas klusi atbalsta Kadirovu un Prigožinu. To vidū minēts Tulas gubernators Aleksejs Djumins un bijušais Jaroslavļas apgabala vadītājs un Putina palīgs Dmitrijs Mironovs.
"Šajā jaunajā laikmetā skaļi paziņojumi un publiski politiski žesti atkal ir kļuvuši par normu," savā analīzē atzīmē žurnālists Andrejs Percevs, norādot, ka karš Ukrainā Krievijā aizsācis publisku sacensību par varu.
Šajā kontekstā avotos tiek minēti vēl vairāki uzvārdi, kas cenšas iznirt priekšplānā uz Krievijas politiskās skatuves. Piemēram, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš mēģina izcelties ar Rietumu lamāšanu savā "Telegram" kanālā.
Arī Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins. Cenšas arī ekspremjers, pelēkais funkcionārs Sergejs Kiriļenko.
Vairāki citi rosās aizkulisēs, vairoties no publicitātes: Krievijas Federālā drošības dienesta direktors Aleksandrs Bortņikovs, spēka struktūru jeb "siloviku" pārstāvis Viktors Zolotovs.
Mēģina pozicionēties pirms iespējamām pārmaiņām
"Krievijā pie varas esošie cilvēki ir gana saprātīgi domājoši, un viņi saprot, ka tas karš neiet labi, Krievija neuzvar," komentē Rostoks. "Līdz ar to viņiem jāgatavojas scenārijam, ka varētu notikt noteiktas politiskas pārmaiņas. Protams, ka cilvēki, kuri atrodas ietekmīgās pozīcijās, mēģina pozicionēties pirms gaidāmajām pārmaiņām. Bet tikpat labi var būt arī tā, ka Putins noturas pie varas."
Eksperts uzsver, ja notiek brutāla skrūvju piegriešana, tad režīma iespējas izdzīvot palielinās. "Putins beigu beigās var zaudēt arī karu, bet palikt amatā, ja režīms ir pietiekami represīvs un spēka struktūras turpina pildīt prezidenta rīkojumus," viņš piebilst.
"Pastāv iespēja, ka valsts apvērsumu varētu īstenot kāds no Putina tuvākajiem līdzgaitniekiem. Bet jautājums ir – kāpēc? Jo riski ir ļoti lieli," spriež Rostoks.
"Domāju arī, ka Krievijā kā jau autoritatīvos režīmos tas ir pieņemts, ir izveidotas savstarpēji konkurējošas grupas. Un zem katras no šīm grupām ir kaut kāda spēka struktūra. Un tas ir izdevīgi prezidentam, jo tas nozīmē, ka tās struktūras nevar apvienoties pret prezidentu kā pret kopējo ienaidnieku."
Pēc Putina aiziešanas gaidāms haoss
Lai arī daļa analītiķu uzskata, ka par varas maiņu Kremlī runāt vēl pāragri un tā drīzāk esot sava veida vēlmju domāšana, privātā kārtā Rietumvalstis un analītiķi apdomā iespējamos attīstības scenārijus pēc Putina neizbēgamās aiziešanas no varas, raksta "Politico".
Eksperti prognozē, ka Putina aiziešana no varas radīs zināmu haosu: kaislības cīņā par troni, zināmu reģionālo separātismu, kā arī vēlmi pārņemt kontroli pār kodolieroču arsenālu.
Kā atzīmē "Politico", lielā mērā vienprātība ir par to, ka varas maiņa Kremlī nebūs skaidra, radot neskaitāmas dilemmas, ar ko var nākties saskarties arī Rietumu sabiedrotajiem.
Bijusī augsta ranga ASV un NATO amatpersona Aleksandrs Veršbovs, teic, ka visticamākais scenārijs joprojām ir "plūstoša pāreja" Putina pašreizējā iekšējā lokā. Taču viņš pieļauj, ka tirāna gāšana var izraisīt satricinājumus. "Var būt iekšēja nestabilitāte," viņš brīdina.
Demokrātija uzreiz neuzplauks
"Mums ir jāatmet visas ilūzijas, ka tas, kas uzreiz iestāsies – būs demokrātija," runājot par dzīvi Krievijā pēc Putina, atzīmē kādreizējais Lielbritānijas vēstnieks Maskavā Lorijs Bristovs. Viņaprāt, acīmredzot, gaidāms grūts laiks.
Cerēt, ka pēc Putina Krievijā iestāsies demokrātija, nav nekāda pamata, – "tv3.lv" atzīmē arī Toms Rostoks. "Visticamāk, tur var būt lielākas nestabilitātes periods, stingrāka roka, jo Krievijas sabiedrībā neredzu pieprasījumu pēc demokrātijas. Es drīzāk redzu pieprasījumu pēc impērijas."
"Tā kā Krievijā tuvākajā laikā demokrātija, visticamāk, tā pēkšņi neiesakņosies, mums jārēķinās ar to, ka Krievija turpinās būt mums apdraudējums ilgtermiņā."
Rostoka vērtējumā, Krievijas iebrukums Ukrainā ir nodemonstrējis, ka baltiešiem un poļiem bijusi taisnība par Krieviju un tās radīto apdraudējumu. Tāpēc esot sagaidāms, ka turpmāk "mūsu viedoklis tiks arī vairāk uzklausīts attiecībā uz tiem procesiem, kas norisinās Krievijā."
Attiecību "restarts" vai izolācija
Tikmēr "Politico" aktualizē jautājumu par to, kā varas maiņa Kremlī varētu mainīt Rietumu valdību skatījumu uz sadarbības iespējām ar "jauno" Krieviju.
"Līdz ar Putina aiziešanu no politiskās skatuves dažas amatpersonas — īpaši Rietumeiropā — var uzskatīt, ka pastāv iespēja veidot jaunas attiecības ar Maskavu," atzīmē izdevums.
Tiek atgādināts, ka ASV savulaik jau piedāvāja Krievijai simbolisku "restarta" pogu Baraka Obamas prezidentūras sākumā, kas tomēr neglāba no tālākas attiecību pasliktināšanās. Un Vācija gadiem ilgi skaitīja mantru par ekonomisko sadarbību ar Krieviju, lai pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā pasludinātu vēsturisku "Zeitenwende" jeb pagrieziena punktu.
Ar jaunu vadību Kremlī Vācija varot sacīt: "Ak, Zeitenwende , nekas. Mudināsim ASV veikt vēl vienu restartu kopā ar jauno Krievijas vadītāju," izdevumam "Poltico" iespējamos scenārijus komentējis bijušais NATO bruņojuma kontroles centra direktors Viljams Alberks.
Tiesa, arī viņš atzīmē, ka NATO austrumu spārns neizbēgami paustu nožēlu par šādu pavērsienu. Viņi apgalvotu, ka "Krievija nekad nemainīsies."
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks jau norādījis tieši: "Krievija versijā ar caru kā līderi bija tāda pati kā Krievija versijā ar komunistiskās partijas ģenerālsekretāru kā līderi, un tagad tas ir tas pats, kas Vladimirs Putins kā līderis," viņš teica. "No mūsu viedokļa ir svarīgi izolēt Krieviju."
Kā uzrunāt Krievijas sabiedrību aiz Kremļa sienām?
Pagaidām nav zināms, kurš varētu kļūt par Putina pēcteci. Taču amatpersonas saka, ka sagaida Krievijā režīmu ar līdzīgu ideoloģiju vai vēl galējāku.
"Mums nevajadzētu kļūt par upuriem kādai huntai vai cilvēku grupai, kas paziņo, ka vēlas restartu, ja viss ir pa vecam," sacījis bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess.
Viena no galvenajām atšķirībām šoreiz esot tā, ka Eiropa tagad ir mazāk ekonomiski atkarīga no Maskavas. Viens no signāliem, kam Rietumu līderi varot pievērst uzmanību, ir tas, vai Putina pēctecis sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām, kuras cenšas saukt pie kriminālatbildības par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, lai gan tāda iespēja ir niecīga.
Russia's act of aggression against Ukraine is a serious crime which can be judged only by a special Nuremberg-style international tribunal.
Today the Baltic States jointly called on the EU and other allies to initiate exactly that. 🇪🇪🇱🇻🇱🇹
We can and must bring Putin to justice. pic.twitter.com/giI0h6Mpjc— Gabrielius Landsbergis🇱🇹 (@GLandsbergis) October 17, 2022
Tomēr, neskatoties uz visiem pieņēmumiem, ka līdz sadarbīgai Krievijai vēl ir tālu, vairākas pašreizējās un bijušās amatpersonas mudina, ka Rietumu valdībām ir jāapvieno centieni ilgtermiņā iesaistīt Krievijas pilsonisko sabiedrību.
Kā "Politico" sacīja britu diplomāts Bristovs, Rietumu aliansei ir jāapsver, "kā uzrunāt Krievijas sabiedrību aiz Kremļa sienām – nākamās paaudzes Krievijas politiķus, domātājus, intelektuāļus, skolotājus, uzņēmējus, lai izklāstītu alternatīvu redzējumu tam, kāds ir viņu priekšstatos."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
