Kosmosa atkritumi kļūst par jaunu risku aviācijai un nākotnē varētu ietekmēt ceļotājus

Lai gan līdz šim nav reģistrēts neviens gadījums, kad komerciāla lidmašīna būtu cietusi no kosmosa atlūzām, risks pieaug. Iemesls ir strauji augošais satelītu skaits orbītā un pieaugošā gaisa satiksme visā pasaulē.

Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka pastāv 26% iespēja katru gadu, ka nekontrolēta raķetes ieiešana atmosfērā notiks virs intensīvi izmantotiem reģioniem – tostarp Ziemeļeiropas, ASV ziemeļaustrumu vai Āzijas–Klusā okeāna lielākajiem aviācijas mezgliem.

Tomēr tas nenozīmē, ka lidmašīnai noteikti uzkritīs kāda satelīta atlūza.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija "EUROCONTROL", kas koordinē lidojumus 42 valstīs, skaidro, ka šis procents galvenokārt norāda uz iespējamību, ka raķetes krišanas trajektorija šķērsos noslogotu gaisa telpu, kā dēļ drošības nolūkos tā var tikt slēgta.

"Reāla sadursmes iespējamība ar lidmašīnu joprojām ir ārkārtīgi zema – aptuveni viens gadījums uz miljonu gadu," norāda "EUROCONTROL".

Kavēti simtiem lidojumu

Taču pat piesardzības pasākumi var radīt lielas sekas pasažieriem. Piemēram, 2022. gadā daļa Spānijas un Francijas gaisa telpas tika slēgta, gaidot Ķīnas raķetes atlūzu krišanu. Lai gan nekas netika bojāts un atlūzas galu galā iekrita okeānā, simtiem lidojumu tika aizkavēti, radot miljonu eiro zaudējumus.

Pašlaik "EUROCONTROL" jau aktīvi uzrauga raķešu palaišanas un atgriešanos atmosfērā, sadarbojoties ar Eiropas Savienības (ES) Kosmosa novērošanas sistēmu (EU-SST), un šie scenāriji ir iekļauti krīzes vadības plānos.

Kāpēc kosmosa atkritumi ir tik bīstami?

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) vecākais kosmosa atkritumu analītiķis Stijns Lemenss skaidro, ka problēma slēpjas pašā kosmosa tehnikas uzbūvē. "Kosmosa objekti tiek radīti tā, lai izturētu palaišanu – tie ir ļoti izturīgi un stingri," viņš saka.

Īpaši bīstamas ir titāna degvielas tvertnes, kas bieži vien neizdegas pilnībā un var sasniegt Zemes virsmu.

Lai labāk izprastu, kas notiek ar satelītiem, tiem atgriežoties atmosfērā, ESA gatavo unikālu misiju DRACO, kuru plānots palaist 2027. gadā.

Tās laikā veļas mašīnas izmēra satelīts reģistrēs savu paša iznīcināšanos, bet tā iekšienē atradīsies īpaša kapsula ar sensoriem un kamerām – sava veida "melnā kaste". "Pašlaik nav iespējams precīzi atdarināt šos apstākļus uz Zemes," uzsver Lemenss.

Savāktie dati palīdzēs izstrādāt satelītus, kas pilnībā sadegs atmosfērā, pirms tie sasniedz augstumus, kuros lido pasažieru lidmašīnas.

Debesis kļūst arvien "dzīvākas"

Eksperti prognozē, ka gaisa satiksme Eiropā līdz 2050. gadam pieaugs par 2,4% gadā. Vienlaikus parādās jauni spēlētāji – suborbitālie kosmosa tūristi, augstlidojoši baloni, nākotnē arī hiperskaņas lidaparāti un pasažieru droni pilsētās.

Tāpēc nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp aviāciju un kosmosa nozari. "Mērķis ir vienota gaisa un kosmosa uzraudzības sistēma – no pilsētu debesīm līdz Zemes orbītai," uzsver "EUROCONTROL".