Kremlis pusotru gadu koordinējis dronu operācijas virs NATO kodolobjektiem Eiropā

Kā raksta "The Guardian", pētījumā analizēti incidenti kopš 2024. gada nogales. Tajā secināts, ka Krievijas izlūkdienesti darbojušies ar "ievērojamu nesodāmības sajūtu", savukārt Eiropas valstu iestādes bieži vien bijušas nesagatavotas un apjukušas.

Pētījuma autors un IISS vecākais pētnieks Čārlijs Edvardss uzskata, ka iegūtie dati skaidri norāda uz koordinētu operāciju. "Mūsu vērtējumā ir ļoti ticams, ka Kremlis īstenoja koordinētu bezpilota lidaparātu kampaņu Eiropā," sacīja Edvardss. Viņš piebilda, ka tā kļuvusi par "virkni taktisku panākumu Kremlim" un vienlaikus izgaismojusi "sabiedroto aizsardzības stratēģisku neveiksmi".

Pētnieki norāda, ka droni vairākkārt fiksēti virs militārajām bāzēm, lidlaukiem un kodolobjektiem Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā un Nīderlandē, taču nevienā gadījumā tie netika pārtverti vai notriekti.

Viens no nozīmīgākajiem incidentiem noticis 2024. gada nogalē, kad bezpilota lidaparāti manīti virs Karalisko gaisa spēku Leikenhītas bāzes Safolkā, kur vēlāk tika izvietoti ASV kodolieroči, kā arī virs Karalisko gaisa spēku Fērfordas bāzes un vēl divām ASV gaisa spēku bāzēm Anglijā.

Pētījumā pieļauts, ka droni varētu būt palaisti no tankkuģa "Seasons 1", kas tobrīd atradās Ziemeļjūrā pie Eseksas krastiem, vai no kravas kuģa "Hav Dolphin", kas bija pietauvots Hallā. Šis pats kuģis vēlāk saistīts arī ar dronu novērojumiem pie Vācijas zemūdeņu bāzes.

Savukārt Francijā pieci bezpilota droni fiksēti virs Īlas Longas kodolzemūdeņu bāzes, kur izvietots valsts jūrā bāzētais kodolieroču arsenāls. Tolaik netālu no Francijas piekrastes atradušies vairāki ar Krieviju saistīti "ēnu flotes" kuģi.

Pētījumā secināts, ka droni, visticamāk, palaisti no kuģiem, kuri kuģojuši ar izslēgtiem automātiskās identifikācijas sistēmu raidītājiem, tādējādi apgrūtinot to izsekošanu. Daļa kuģu, iespējams, izmantoti arī kā sakaru retranslatori vai dronu savākšanas platformas.

Pēc Edvardsa teiktā, operāciju mērķi, visticamāk, bijuši daudzveidīgi. "Krievijas motivācija, domājams, bijusi kodolobjektu novērošana, militārā izlūkošana, loģistikas un piegāžu ķēžu kartēšana, kā arī ekonomiskā novājināšana un psiholoģiskais karš."

Ziņojumā norādīts, ka dronu aktivitāte Eiropā sasniedza kulmināciju 2025. gadā, īpaši Vācijā, savukārt 2026. gadā incidentu skaits samazinājies pēc tam, kad Eiropas valstu jūras spēki sāka aizturēt Krievijas "ēnu flotes" kuģus.

Piemēram, 2025. gada septembrī dronu dēļ uz laiku tika slēgta Kopenhāgenas lidosta. Netālu tobrīd atradās četri "ēnu flotes" tankkuģi, tostarp "Boracay", kuru dažas dienas vēlāk aizturēja Francijas specvienības. Uz kuģa atradās Ķīnas kapteinis un divi Krievijas privātās militārās kompānijas "Moran Security Group" darbinieki.

Pētnieki uzskata, ka šis atklājums apliecina Krievijas "ēnu flotes" militarizāciju. "Divu Krievijas privāto militāro līgumdarbinieku identificēšana apstiprināja "ēnu flotes’ tankkuģu militarizāciju – tā vairs nav hipotēze, bet gan operatīva prakse," secināts IISS ziņojumā.

Pētījumā arī pieļauts, ka aiz šīs operācijas, visticamāk, stāv Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU.

Pēc "The Guardian" vēstītā, Eiropas valdības līdz šim publiski bijušas piesardzīgas, tieši nevainojot Krieviju šajos incidentos. Tomēr Edvardss norāda, ka visas valdības, ar kurām pētnieki runājuši, atbalstījušas ziņojuma publiskošanu.