"Krievija atgriezīsies pie Baltijas valstu robežām": Igaunija brīdina par potenciāliem nākotnes draudiem

Uzrunājot Helsinku komisiju un Atlantijas padomes pārstāvjus, ministrs pauda, ka Krievijas armija, neraugoties uz zaudējumiem Ukrainā, "divu vai trīs gadu laikā, iespējams, pat ātrāk" atgriezīsies pie Baltijas valstu robežām ar lielākiem spēkiem nekā pirms pilna mēroga iebrukuma.

Šis vērtējums ir pretējs izplatītajam apgalvojumam, ka Vladimira Putina armija esot izsmelta. Cahkna uzsvēra, ka izlūkdienestu dati liecina par "milzīgu bruņoto spēku reformu", kas jau šobrīd redzama kā pieaugoša Krievijas karaspēka un bruņojuma koncentrēšana gar Baltijas un Somijas robežām.

Lai ilustrētu situācijas nopietnību, ministrs atgādināja, ka Igaunijā dzīvo vien 1,3 miljoni cilvēku. "2016. gadā tikai 40 km attālumā no Igaunijas robežas atradās ap 125 tūkstošiem Krievijas karavīru. Iedomājieties līdzvērtīgu situāciju ASV — piemēram, ka 40 km attālumā no Kanādas vai Meksikas robežas būtu izvietoti 35 miljoni naidīgu karavīru," sacīja Cahkna.

Viņš aicināja ASV pārtraukt "piesardzību un pieticību", vairs nebaidīties no Krievijas sakāves un sākt gatavoties iespējamam plaša mēroga konfliktam. "Laika sagatavoties lielai cīņai ar agresoru kļūst arvien mazāk," brīdināja ministrs.

Cahkna apliecināja, ka Igaunija "nekad nepieļaus Ukrainas kapitulāciju" un uzsvēra, ka Rietumiem jāuztur vienotība, lai vēlāk tie spētu diktēt mieru nosacījumus, nevis pieņemt tos piespiedu kārtā.

Igaunijas ārlietu ministrs ASV uzturēsies līdz trešdienai.