Krievijā izveido īpašu ministriju aizsardzībai pret Ukrainas droniem
Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā izveidota jauna valsts institūcija, kuras uzdevums būs aizsargāt reģionu no bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Lēmums pieņemts pēc vairākiem Ukrainas dronu triecieniem apgabala teritorijā, kas pēdējos mēnešos skāruši gan enerģētikas objektus, gan citus infrastruktūras mērķus, vēsta "Kyiv Independent".
Attiecīgo dekrētu 30. maijā parakstījis Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Gļebs Ņikitins. Pēc viņa teiktā, jaunās struktūras uzdevums būs nodrošināt "reģiona gaisa telpas, kā arī komunālās un enerģētikas infrastruktūras aizsardzību", jo tieši šie objekti visbiežāk kļūst par ukraiņu dronu uzbrukumu mērķiem.
Jaunā dronu aizsardzības institūcija tiks integrēta vienotā izpildvaras sistēmā kopā ar reģiona enerģētikas, mājokļu un komunālās saimniecības struktūrām.
Ņižņijnovgorodas apgabals atrodas vairāk nekā 600 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, tomēr pēdējā laikā tas arvien biežāk nonācis Ukrainas tālās darbības uzbrukumu redzeslokā. Tas liecina par Ukrainas spēju arvien efektīvāk sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā.
Ukraina regulāri izmanto pašmāju ražotus bezpilota lidaparātus, lai veiktu triecienus militāriem un rūpnieciskiem objektiem Krievijā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta naftas pārstrādes rūpnīcām un aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par svarīgiem Krievijas kara mašinērijas elementiem.
Tikai 2026. gada maijā Ukrainas armija vairākkārt ziņoja par sekmīgiem triecieniem "Lukoil-Nižegorodorgsintez" naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām Krievijā.
Tikmēr monitoringa kanāls "Exilenova+" platformā "Telegram" vēstīja, ka 28. maija rītā Ukrainas drons, iespējams, ietriecies arī Ņižņijnovgorodas apgabaltiesas ēkā reģiona galvaspilsētā. Oficiāls apstiprinājums šai informācijai gan nav sniegts.
Ukrainas dronu uzbrukumi pēdējos gados būtiski ietekmējuši Krievijas enerģētikas sektoru, aviācijas nozari un ikdienas dzīvi. Pieaugot uzbrukumu intensitātei, Krievijas varasiestādes pastiprinājušas arī interneta lietošanas ierobežojumus dažādos reģionos.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš tālas darbības triecienu kampaņu raksturojis kā "tālas darbības sankcijas", uzsverot, ka tā ir atbilde uz Krievijas agresiju un regulārajiem raķešu uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
15. maijā publiskotās aptaujas rezultāti liecina, ka pirmo reizi kopš 2022. gada Krievijas iedzīvotājus vairāk satrauc Ukrainas uzbrukumi Krievijas teritorijas dziļumā nekā notikumi frontē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
