Krievija masveidā izmantojusi Interpolu, lai vajātu politiskos oponentus ārvalstīs

Nopludinātie dati liecina, ka Krievija regulāri izmantojusi Interpola meklēto personu sarakstus, lai pieprasītu politisko oponentu, uzņēmēju un žurnālistu aizturēšanu, parasti apsūdzot viņus finanšu vai citu kriminālnoziegumu izdarīšanā.

Žurnālistu analīze rāda, ka pēdējo 11 gadu laikā Interpola neatkarīgā sūdzību komisija ir saņēmusi vairāk sūdzību par Krieviju nekā par jebkuru citu valsti – trīs reizes vairāk nekā par Turciju, kas ierindojas otrajā vietā. Turklāt Krievijas iesniegtie pieprasījumi visbiežāk tikuši atcelti.

"Vēsturiski tieši Krievija ir viena no galvenajām valstīm, kas ļaunprātīgi izmanto "sarkanās kartītes"," norāda britu jurists Bens Kīts, kurš specializējas Interpola lietās.

Šiet jānorāda, ka Interpols pats par sevi nav globāls policijas spēks, bet tā ir organizācija, kas palīdz policijai visā pasaulē sadarboties. Un sarkanais paziņojums jeb "kartītes" ir brīdinājums visām 196 dalībvalstīm, lūdzot tām atrast un arestēt konkrēto personu.

Mēģina informāciju iegūt arī neformālos saziņas kanālos

Viens no cietušajiem ir Krievijas uzņēmējs Igors Pestrikovs, kurš pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā aizbēga uz Franciju. Drīz pēc tam viņš uzzināja, ka pret viņu izdots "sarkanais meklēšanas" paziņojums.

"Kad pret tevi tiek izdots sarkanais paziņojums, tava dzīve pilnībā mainās," BBC stāsta Pestrikovs. "Banku konti tiek bloķēti, tu nevari īrēt dzīvokli, dzīvo pastāvīgās bailēs."

Pēc gandrīz diviem gadiem Interpola Uzraudzības komisija gan atzina, ka lieta pret Pestrikovu pamatā ir politiska, norādot, ka Krievijas sniegtā informācija bijusi "vispārīga un nepietiekami pamatota". Un galu galā pieprasījums pret viņa izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā un izdošanu Krievijai tika atcelts.

Dokumenti arī atklāj, ka Krievija izmantojusi mazāk formālus Interpola saziņas kanālus, lai apietu ierobežojumus un mēģinātu izsekot opozīcijā esošus žurnālistus un aktīvistus, tostarp Alekseja Navaļnija sabiedrotos.

Ievieš stingrākus noteikumus, bet vēlāk tos mīkstina

Pēc iebrukuma Ukrainā Interpols ieviesa papildu pārbaudes Krievijas pieprasījumiem, tomēr nopludinātie dokumenti liecina, ka tās nav bijušas pietiekamas. Trauksmes cēlējs žurnālistiem apgalvo, ka 2025. gadā daļa šo ierobežojumu patiesībā klusībā atcelti.

Tikmēr Interpols BBC norāda, ka organizācija katru gadu palīdz aizturēt tūkstošiem bīstamu noziedznieku un ka tai esot pastiprināti mehānismi, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Sīkāk trauksmes cēlāja atklāto informāciju organizācija atteikusies komentēt. Arī Krievijas Iekšlietu ministrija žurnālistiem komentārus nesniedza.

Juristi Jurijs Nemecs un Bens Kīts žurnālistiem norā’dijuši, ka Interpolam vajadzētu darīt vairāk, lai novērstu savu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu. "Ja tiks konstatēts, ka valstis ievērojami un pastāvīgi ļaunprātīgi izmanto sarkanos paziņojumus un izplatīšanas paziņojumus, tad tās uz laiku būtu jāatslēdz no sistēmas," rosina Kīts.

Pretējā gadījumā, krievu shēmā ierautā Pestrikova ieskatā, Krievija, "nospiežot vienu pogu, var ievadīt jebko, piedēvēt jums jebkuru noziegumu – tas ļauj viņiem jūs vajāt visā pasaulē".