Krievija tiesā Ukrainas aizstāvi par "starptautisku terorismu", kā arī spīdzina un vilto pierādījumus
Krievija apgalvo, ka Ukrainas aizstāvēšana ir "starptautisks terorisms" un Hersonā nolaupītam ukraiņu karavīram piespriež 12 gadus cietumā, vēsta "khpg.org".
"Hersonā patiešām tika izdarīts noziegums, bet to nepaveicu es, Ukrainas pilsonis, kas aizstāvēja savu valsti. To pastrādāja krievu karavīri, kuri mani nolaupīja un spīdzināja," par notikušo stāsta Pavlo Zaporožecs.
33 gadus vecais kara veterāns atradās dzimtajā Hersonā, kad Krievija 2022. gada 24. februārī uzsāka karu Ukrainā. Tā kā viņa valsts bija apdraudēta, Zaporožecs iesaistījās Ukrainas izlūkošanas dienestā un pildīja militāras pavēles, līdz 2022. gada maijā viņu sagūstīja Krievijas okupanti.
Krievija ignorē starptautiskās tiesības
Zaporožecs un viņa advokāts Aleksejs Ladins ir konsekventi norādījuši, ka viņš bijis kara gūsteknis, pildot savus pienākumus un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, par to nedrīkst saukt pie atbildības.
Tā vietā, lai to atzītu, Krievija izvirzīja apsūdzības, piemērojot salīdzinoši jaunu Krievijas kriminālkodeksa pantu. Agresorvalsts, kas iebruka Zaporožeca dzimtajā pilsētā tagad apgalvo, ka ukrainis ir veicis "starptautiska terorisma aktu", cenšoties aizstāvēt savu valsti.
Krievijas Dienvidu apgabala militārā tiesa Rostovā jau kopš krievu okupantu 2014. gada iebrukuma Krimā ir piespriedusi politiski motivētus sodus Ukrainas pilsoņiem.
Spriedumu paziņo jau nākamajā dienā
"Tiesa" pret Zaporožecu sākās 2023. gada februārī un 29. novembrī krievu prokurori apgalvoja, ka viņa "vaina" ir pierādīta un pieprasīja 13 gadu sodu stingrā režīma kolonijā. Tiesa sprieduma nolasīšanu bija paredzējusi jau nākamajā dienā. Tik īss laiks liek domāt par to, ka spriedums būtībā jau ir pasludināts. Šāda "kārtība" bijusi lielākajā daļā Krievijas politisko prāvu pret Krimas tatāriem un citiem Ukrainas politieslodzītajiem.
30. novembrī Zaporožecs tika atzīts par vainīgu ik tā "starptautiskā terorisma aktā". Viņam tika piespriesti 12 gadi stingra režīma kolonijā, no kuriem pirmie trīs jāpavada cietumā.
Tādējādi tiesa ir ignorējusi Ukrainas izlūkdienesta apstiprinātos pierādījumus, ka Zaporožecs darbojās Ukrainas bruņoto spēku sastāvā un atradās uzdevumā, kad viņu 2022. gada 9. maijā sagūstīja krievu okupanti.
Apsūdzētais: Tas ir absurds
Zaporožecs nenoliedz, ka mēģināja uzbrukt krievu militārajai patruļai nelikumīgi okupētajā Hersonā, taču viņš norāda, ka apgalvojums par "starptautisku terorismu" ir vienkārši absurds. Ukrainas aizstāvis kategoriski noliedz apsūdzību, ka viņa darbības būtu vērstas pret Ukrainas vai Krievijas civiliedzīvotājiem.
Viņš norāda, ka operācija notikusi vēlu vakarā, ka bija komandantstunda, lai nodrošinātu, ka nav civiliedzīvotāju upuru. Tāpat apsūdzētais norāda uz to, ka Krievija iebrukusi šajā pilsētā un tur, visticamāk, nav atradušies Krievijas civiliedzīvotāji.
Krievi spīdzina un vilto pierādījumus
Krievijas militāristi, kuri sagūstīja Zaporožecu, nogādāja viņu uz policijas iecirkni Hersonā, kur viņš tika turēts ieslodzījumā turpmākos trīs mēnešus. Šajā laikā viņš tika pastāvīgi sists un spīdzināts, turklāt izmantojot elektrisko strāvu. Spīdzināšana izmantota, lai piespiestu viņu parakstīt dokumentus, kā arī turēt rokās granātas un uz tām atstātos pirkstu nospiedumus un DNS, šādi falsificējot lietiskos pierādījumus.
Trīs mēnešus pēc sagūstīšanas Zaporožecs nogādāts okupētajā Krimā, kur spīdzināšana turpinājusies. Šajā noziegumā tagad iesaistīti arī Krievijas prokurori un Dienvidu apgabala militārās tiesas "tiesneši".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
