Krievijas drošības dienests apsūdz "Telegram" īpašnieku terorisma atbalstīšanā

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) trešdien paziņoja, ka "Telegram" administrācija neesot likvidējusi "daudzus kanālus, čatus un botus", kurus, pēc dienesta apgalvojumiem, Ukrainas specdienesti, kā arī teroristiskas un ekstrēmistiskas organizācijas izmantojušas sabotāžas, teroraktu, kiberkrāpšanas un citu noziegumu koordinēšanai Krievijā.

FSB apgalvo, ka šādu aktivitāšu rezultātā esot gājuši bojā cilvēki. Dienests arī norāda, ka Ukrainas drošības struktūras izmantojušas populāru iepazīšanās tērzēšanas robotu platformā "Telegram", lai vervētu Krievijas pilsoņus sabotāžas un teroristisku darbību veikšanai.

Pēc FSB sniegtās informācijas kopš 2025. gada jūlija dažādos Krievijas reģionos aizturēti 46 šī tērzēšanas robota lietotāji vecumā no 12 līdz 22 gadiem. Viņi tiek turēti aizdomās par uzbrukumiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, dedzināšanām un citiem pārkāpumiem.

Tikmēr pats Durovs jau šā gada sākumā paziņoja, ka Krievijas varasiestādes pret viņu sākušas kriminālprocesu. Uzņēmējs uzskata, ka apsūdzības ir iegansts, lai ierobežotu piekļuvi "Telegram".

Krievijas rīcība esot daļa no mēģinājuma "apspiest tiesības uz privātumu un vārda brīvību", iepriekš norādīja Durovs.

Ja uzņēmēju atzīs par vainīgu, viņam Krievijā var draudēt pat mūža ieslodzījums.

"Telegram" pārstāvji pagaidām nav komentējuši Krievijas apsūdzības. Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka kompānijas centrālais birojs atrodas Dubaijā un tur dzīvo arī Durovs, kuram ir Francijas un Apvienoto Arābu Emirātu pilsonība.

Kremlis turpina pastiprināt kontroli pār internetu

Apsūdzības pret Durovu izskan laikā, kad Krievija pēdējos gados būtiski pastiprinājusi kontroli pār digitālo vidi. Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā interneta ierobežojumi valstī kļuvuši vēl stingrāki.

Krievijā bloķētas vai ierobežotas vairākas populāras platformas, tostarp "Facebook", "Instagram", platforma "X", kā arī saziņas lietotnes "Signal" un "Viber". Ierobežojumi skāruši arī "WhatsApp" un "Telegram", lai gan iepriekšējie mēģinājumi pilnībā bloķēt "Telegram" no 2018. līdz 2020. gadam cieta neveiksmi.

Vienlaikus Krievijas amatpersonas aktīvi popularizē vietējo saziņas lietotni "MAX". Kritiķi gan brīdina, ka tā varētu tikt izmantota iedzīvotāju novērošanai. Platforma atklāti norāda, ka pēc pieprasījuma nodos lietotāju datus valsts iestādēm, turklāt eksperti norādījuši, ka tajā netiek izmantota pilnvērtīga datu šifrēšana.

Kā atzīmēs "Associated Press", šī nav pirmā reize, kad Durovs saskaras ar tiesībsargājošo iestāžu uzmanību. 2024. gadā viņš tika aizturēts Parīzē, izmeklējot apsūdzības par nelikumīgām aktivitātēm platformā "Telegram", tostarp narkotiku tirdzniecību un bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatīšanu. Pēc vairāku mēnešu uzturēšanās Francijā Durovs 2025. gadā atgriezās Dubaijā.Toreiz Kremlis kritizēja Francijas varasiestāžu rīcību.