Krievijas elites aprindās runā par valdības maiņu un stingrāku kara ekonomiku

Spekulācijas pastiprinājās pēc tam, kad Nabiuļina ilgāku laiku nav redzēta publiskos pasākumos. Viņa slimības dēļ neapmeklēja arī Sanktpēterburgas Starptautisko ekonomikas forumu, kas Krievijā tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ekonomikas notikumiem gadā.

Telegram kanāls "Možem Objasņitj", kas apgalvo, ka tam ir informācijas avoti gan Krievijas Centrālajā bankā, gan prezidenta administrācijā, vēsta, ka Nabiuļina apsver iespēju pamest amatu, kuru ieņem kopš 2013. gada.

Pēc kanāla avotu teiktā, centrālās bankas vadītāja neesot apmierināta ar Kremļa politisko kursu. Tiek apgalvots, ka viņa būtu gatava nostrādāt līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027. gadā, taču nevēlētos turpināt darbu apstākļos, kuros tiktu ieviests karastāvoklis, slēgtas robežas vai noteikti citi ārkārtas ierobežojumi.

Kāds avots viņas neierašanos Sanktpēterburgas forumā raksturojis kā "diplomātisku saslimšanu".

Vienlaikus Krievijā izplatījušās arī runas par iespējamu premjerministra Mihaila Mišustina valdības atkāpšanos. Politikas analītiķis Iļja Graščenkovs pieļauj, ka Mišustinu amatā varētu aizstāt pašreizējais Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, kurš iepriekš bijis Krievijas diktatora ekonomikas padomnieks.

Belousovs tiek uzskatīts par aktīvāku valsts iejaukšanos ekonomikā atbalstošu politiķi. Pēc Graščenkova domām, viņa iecelšana premjerministra amatā signalizētu par būtiskām pārmaiņām valsts ekonomikas politikā.

"Tā nebūtu tikai personāliju maiņa. Tas būtu signāls, ka valsts ir gatava pāriet no pielāgošanās modeļa uz stingru mobilizācijas ekonomiku," norādījis Graščenkovs.

Pēc "The Moscow Times" skaidrojuma tas varētu nozīmēt lielāku ekonomikas pakļaušanu valsts plānošanai, prioritāti militārajiem pasūtījumiem, centralizētāku resursu sadali un rūpniecības mobilizāciju.

Vienlaikus pats Graščenkovs uzsver, ka informācija par valdības atkāpšanos pagaidām uzskatāma tikai par baumām. Tomēr, viņaprāt, tās atspoguļo pieaugošu satraukumu Krievijas elites aprindās par valsts ekonomisko situāciju.

Analītiķis pieļauj, ka Kremlis teorētiski varētu izmantot valdības maiņu kā veidu, lai mazinātu sabiedrības neapmierinātību, ko veicina inflācija, interneta ierobežojumi un citi pēdējos gados ieviestie pasākumi.

Tikmēr izdevums "The Bell" iepriekš ziņojis, ka pati Nabiuļina savu aiziešanu no amata saista ar 2027. gadu, kad beigsies viņas trešais un saskaņā ar pašreizējo likumu pēdējais pilnvaru termiņš. Tomēr neoficiāli apspriesta arī iespēja grozīt likumu, lai viņa varētu palikt amatā vēl vienu termiņu.

Kā iespējamie Nabiuļinas pēcteči dažādos Krievijas medijos minēti prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Maksims Oreškins, VTB bankas vadītājs Andrejs Kostins un "Promsvjazbank" vadītājs Pjotrs Fradkovs.

Oficiālu apstiprinājumu ne Nabiuļinas aiziešanai, ne valdības nomaiņai Krievijas varasiestādes līdz šim nav sniegušas.