Landsberģis komentē, vai Ukraina varētu "trāpīt arī militārajiem mērķiem Baltkrievijā"

Lietuvas ārlietu ministrs atbildē uzsvēra ukraiņu tiesības aizsargāties pret agresoru.

"Es domāju, ka Ukrainai ir jābūt spējai sevi aizstāvēt. Ja Krievija, baidoties, ka mērķi [red. piezīme – militārie mērķi] var tikt pakļauti uzbrukumam Krievijā, var tos pārvietot kaut kur citur, tad, manuprāt, ir jāmaina arī mērķu atlase," atbildēja Lietuvas ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka arvien vairāk Rietumu sabiedroto devuši atļauju Ukrainai izmantot tai sagādātos ieročus mērķiem Krievijas teritorijā.

Reaģējot uz to, lielvalsts diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi draudējis, ka tas eskalēs situāciju. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norāda, ka Putina draudi nav pārsteigumus un tajos ir sava daļa blefa, taču tie ir jāuztver nopietni.

Prāgā, Čehijā, tikušies NATO ārlietu ministri, lai gatavotos alianses 75 gadu jubilejas samitam, kas jūlijā notiks Vašingtonā, un apspriestu turpmāko palīdzību Ukrainai.

Viens no centrālajiem tematiem – Ukrainas tiesības brīvi rīkoties ar rietumu bruņojumu pašaizsardzības nolūkos. Īpaša uzmanība pievērsta ASV lēmumam dot atļauju ar tās ieročiem uzbrukt daļā Krievijas, lai Ukraina spētu aizsargāt Harkivu, kas atrodas ļoti tuvu Krievijas robežai.