Lēnākā ofensīva pēdējos 100 gados: Krievija maksā milzu cenu par niecīgiem teritoriāliem ieguvumiem

Eksperti norāda, ka, maksājot ārkārtīgi augstu cenu – vidēji 35 000 karavīru mēnesī, Krievijas bruņotie spēki 2023. gadā spēja ieņemt vien 0,8% Ukrainas teritorijas (4831 kvadrātkilometru), bet 2024. gadā – vēl mazāk, 0,6% jeb 3604 kvadrātkilometrus.

"Galvenajos uzbrukuma virzienos Krievijas ofensīva bijusi pat lēnāka nekā Pirmā pasaules kara ierakumu kaujās," norāda CSIS analītiķi.

Uzbrukumi – metri dienā

Kā piemēru eksperti min Časivjaras virzienu, kur Krievijas uzbrukums sākās 2024. gada februārī. Saskaņā ar CSIS aprēķiniem Krievijas armija tur virzījusies tikai par 15 metriem dienā. Gandrīz divu gadu laikā karaspēks pavirzījies vien 10 kilometrus, taču pilsētu pilnībā ieņemt nav izdevies, raksta "The Moscow Times".

Līdzīga aina vērojama arī citos frontes sektoros:

• Kupjanskas virziens (uzbrukums sākts 2024. gada novembrī): ~23 metri dienā;
• Pokrovskas operācija, kas sākās 2024. gada februārī pēc asiņainajām kaujām pie Avdijivkas: ~70 metri dienā.

Divu gadu laikā Krievijas spēki Pokrovskas virzienā pavirzījušies aptuveni 50 kilometrus un šobrīd kontrolē "lielāko daļu pilsētas", norāda CSIS.

CSIS eksperti uzsver, ka pat Pirmā pasaules kara laikā uzbrukumu temps bijis lielāks. Piemēram:

• Sommas kaujā Francijas armija virzījās ap 80 metriem dienā;
• Beljo meža kaujā 1918. gadā, kad ASV karavīri apturēja Vācijas ofensīvu, virzības temps sasniedza 410 metrus dienā.

Milzīgi zaudējumi, niecīgi ieguvumi

Ziņojumā teikts, ka šie ierobežotie teritoriālie ieguvumi Krievijai maksājuši lielākos dzīvā spēka zaudējumus kopš Otrā pasaules kara. Laikā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada decembrim Krievijas armija, pēc CSIS aplēsēm, zaudējusi ap 1,2 miljoniem cilvēku, no kuriem 325 000 krituši.

Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi šajā periodā tiek lēsti ap 600 000 cilvēku, tostarp 140 000 kritušo. "Krievijas armija izskatās vāja – pēdējo divu gadu laikā tai faktiski nav ko uzrādīt jaunu teritoriālo ieguvumu ziņā," secināts CSIS ziņojumā.

Pirmajās piecās pilna mēroga iebrukuma nedēļās Krievijas spēki ieņēma aptuveni 115 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Tomēr jau 2022. gada aprīlī tā zaudēja 35 000 kvadrātkilometru, bet līdz novembrim Ukrainas armija bija atguvusi kopumā 75 000 kvadrātkilometru.

Pašlaik Krievija kontrolē ap 120 000 kvadrātkilometru jeb aptuveni 20 % Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimu un teritorijas, kuras Maskava kontrolēja jau pirms 2022. gada iebrukuma.

CSIS eksperti norāda uz krasu vēsturisku kontrastu: 1394 dienās Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija sasniedza Berlīni, kamēr mūsdienu Krievijas armija trīs gadu laikā tik tikko pietuvojusies Pokrovskai – pilsētai, kas atrodas 500 kilometru attālumā no Kijivas.

"Šie rezultāti būtiski neatbilst kampaņas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem," uzsver CSIS, atgādinot, ka Krievijas valsts propaganda sākotnēji solīja Kijivas ieņemšanu "trīs dienās".

Tomēr, pēc ekspertu domām, Kremlis turpina īstenot izsīkuma kara stratēģiju, apzināti pieļaujot milzīgus zaudējumus ar cerību ilgtermiņā salauzt Ukrainas armijas un sabiedrības noturību.