Levits: Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs neatkarīgi no karoga ir nepieļaujama

Otrdien, 6. februārī, Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze Rīgas pilī tikās ar Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) vadītāju Endrjū Pārsonu, kurš ieradies vizītē Baltijas valstīs. Centrālais sarunas temats bija Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība Parīzes Olimpiskajās spēlēs 2024. gadā.

Pārsons norādīja, ka Starptautiskā Paralimpiskā komiteja ir nolēmusi neļaut Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem startēt Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Vienlaikus SPK vadītājs atzinīgi izteicās par Latvijas Paralimpisko komiteju (LPK), kas viena no pirmajām aktīvi paudusi nostāju, ka startēšana kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem morālu iemeslu dēļ nav iespējama.

Valsts prezidents norādīja, ka Latvija apsveic šo Starptautiskās Paralimpiskās komitejas nostāju un lepojas ar LPK aktīvo iesaisti šajā jautājumā. Valsts prezidents uzsvēra, ka "Latvijas valsts un sporta nozares kopējā nostāja ir vienota un skaidra – kamēr Ukrainā notiek karš, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs zem jebkāda karoga ir nepieļaujama". Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai būtu jāpārdomā sava līdzšinējā nostāja, sacīja Levits.

Tika pārrunāts jautājums arī par Latvijas Paralimpiskā sporta centra nepieciešamību, jo šāda sporta infrastruktūra ne tikai nodrošina kvalitatīvu treniņu iespējas un izaugsmi, bet ir neatsverams ieguldījums nākotnē. Līdz ar neesošo infrastruktūru pakāpeniski samazinās Latvijas parasportistu skaits, kas ir viens no atlases kritērijiem olimpiskajās spēlēs, skaidroja LPK.

Pārsons pastāstīja par pasaules valstu pieredzi šādu sporta infrastruktūru būvniecībā un finansēšanā. Valsts prezidents atzīmēja, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt nacionālā loterija, kā tas ir citās valstīs.

Tāpat Pārsons atzina, ka līdz ar LPK mērķtiecīgo un nepagurstošo darbu Latvijas balss starptautiskajā paralimpiskajā kustībā tiek regulāri sadzirdēta un ar Latvijas viedokli rēķinās.

Sarunā piedalījās arī LPK prezidente Daiga Dadzīte, viceprezidents vieglatlēts Aigars Apinis, ģenerālsekretāre Liene Apine un 14. Saeimas deputāte, ilggadēja Latvijas izlases Paralimpiskajās spēlēs vadītāja Zane Skujiņa-Rubene.

Svētdien Pārsons vizītē apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju, Siguldas Sporta centru un Siguldas bobsleja trasi.

Pirms vizītes Latvijā Pārsons viesojās Igaunijā un Lietuvā.

Pārsons IPC prezidenta amatā pirmo reizi tika ievēlēts 2017.gadā, četrus gadus vēlāk notikušajā Ģenerālajā asamblejā ar 98% delegātu balsu saglabājot savu amatu. Pirms tam viņš astoņus gadus vadīja Brazīlijas Paralimpisko komiteju, bet no 2005. līdz 2009.gadam bija Amerikas Paralimpiskās komitejas vadītājs.