Makrons: Trūkst sajūta, ka ES dalībvalstis vēlas aizstāvēt Eiropas kopējās intereses
Otrdien Briselē Eiropas Savienības (ES) līderi jau trešo reizi centīsies rast kompromisu par to, kurš ieņems bloka institūciju galvenos amatus. Joprojām vislielākās nesaskaņas dalībvalstu vidū ir par augsto Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, uz kuru vislielākās izredzes ir pretrunīgi vērtētajam sociāldemokrātam Fransam Timmermansam.
Viņa virzīšana par Žana Kloda Junkera pēcteci ir galvenokārt Vācijas un Francijas iniciatīva, bet par to iebilst virkne dalībvalstu un arī Eiropas Parlamenta tradicionāli vaidošās politiskās grupas, jo tiek uzskatīs, ka šāda prakse, ka tiek ignorēts Lisabonas līgums, kas nosaka, ka augstais amats pienākas Eiroparlamenta vēlēšanās vislielāko vēlētāju balsu ieguvušai partijai, proti, Eiropas Tautas partijai, ir apliecinājums, ka patiesībā Eiropas politisko toni nosaka tikai divas valstis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tikmēr Vācija un Francija pirmdien pēc neveiksmīgajām sarunām aicināja dalībvalstis domāt par kopējām interesēm, nevis to, kas iegūs vienu vai otru augsto amatu.
"Trūkst sajūta, ka valstis vēlas aizstāvēt Eiropas kopējās intereses. Mēs nerunājam šeit par katru valsti atsevišķi, bet par Eiropas projektu kopumā. Ja mēs turpināsim šādi arī turpmāk, es baidos, ka mēs nespēsim vienoties nevienā jautājumā," sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pēcteci kļūtu pašreizējā Pasaules Bankas izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Bet Manfrēdam Vēberam, kurš no Tautas partijas pretendēja uz komisijas prezidenta amatu, tiktu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja krēsls.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
