Melu, maldu un šaubu sēšana: Kremļa dezinformācijas kārtainā pīrāga recepte

"Ukrainas iebrukums" Piedņestrā, kodolretorika un pasakas par toksiskām ķīmiskām vielām – tie ir daži no aktuālajiem vēstījumiem, kurus Maskava izplata, karadarbībai iestiepjoties otrajā gadā.

Ukrainas pretuzbrukuma gaidās

Krievijas varas iestādes pastiprina viltus informācijas operācijas, lai novērstu uzmanību no taustāmu sasniegumu trūkuma kaujas laukā un kavētu Rietumu tanku un citas palīdzības sniegšanu gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu priekšvakarā, – teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā.

Analītiķi atzīmē, ka 28. februārī Krievijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja "ASV un to līdzdalībniekus" provokācijas plānošanā Ukrainā, izmantojot toksiskas ķīmiskas vielas. Un dažas dienas pirms tam tā paziņoja, ka Ukrainas amatpersonas plāno uzbrukumus zem viltus karogiem kodolobjektiem Ukrainā, lai pēc tam par to apsūdzētu Krievijas karaspēku.

NEW: A top US defense official supported @TheStudyofWar's continued assessment that #Russia is extraordinarily unlikely to use nuclear weapons in #Ukraine. https://t.co/50QKAMBmZ5 https://t.co/qEWF1Rw3vz

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) March 1, 2023

To papildina krievu izdomājumi par to, ka Ukraina gatavojas iebrukt Krievijas okupētajā Piedņestrā, kā arī kodolretorika, ko Krievijas diktators Vladimirs Putins atkal izmantoja savā 21. februāra runā.

ISW analītiķi secina, ka nesen atjaunotās vairākas ierastas Krievijas informācijas operācijas liecina, ka Krievijas amatpersonas arvien vairāk cenšas mazināt Krievijas ilgstošo neveiksmju kaujas laukā informatīvo ietekmi un palēnināt Ukrainas spēku apgādāšanu ar Rietumu tankiem un citu aprīkojumu pirms gaidāmā Kijivas pretuzbrukuma.

Radīt neizpratni un apjukumu

"Pastāvīga dezinformācijas evolūcija, kad viens nepatiess stāsts balstās uz vairākiem citiem nepatiesiem apgalvojumiem, veidojot sava veida "kārtaino pīrāgu"," tā Krievijas kultivēto dezinformācijas tehniku raksturojis "Atlantic Council" pētnieks Romāns Osadčuks. Viņš ir viens no līdzautoriem analītiskā centra ziņojumam, kurā pētītas Kremļa izmantotās informācijas operācijas ar mērķi graut starptautisko uzticību Ukrainai.

After the invasion, Russian information operations didn't just target Ukraine. Russian operations also targeted Ukraine’s neighbors, partners, allies, and countries across the globe, including in Africa and Latin America. @r_osadchuk dives in: https://t.co/jBs4pjQo4N pic.twitter.com/kfOVIWfdPG

— DFRLab – @dfrlab.bsky.social (@DFRLab) February 26, 2023

Ziņojumā atmaskoti Maskavas centieni attaisnot savu iebrukumu Ukrainā, vienlaikus pastāvīgi mēģinot graut Ukrainas pretestību, kā arī mērķtiecīgi pasaulē sējot šaubas par atbalsta lietderību Ukrainai.

Runa nav par to, ka cilvēki noticēs katram no šiem stāstiem vai ka viņus pilnībā pārliecinās kāds atsevišķs apgalvojums, pētnieku Osadčuku citē raidsabiedrība "NPR". "Galvenā ideja ir piepildīt informācijas telpu ar daudzām nepatiesām teorijām un noliegumiem par to, kas patiesībā ir noticis, lai cilvēki būtu neieinteresēti vai vienkārši lielā neizpratnē."

Katrai auditorijai sava dezinformācijas deva

Pētnieku veiktā ārpasaulei mērķēto Kremļa vēstījumu analīze rāda, ka tikušas atsevišķi veidotas Maskavas propagandas plūsmas atbilstoši noteiktām auditorijām. Maskava plaši izmanto savas vēstniecības un sociālos medijus kā propagandas izplatīšanas rīkus.

Piemēram, Polijā, kas uzņēma lielāko daļu Ukrainas kara bēgļu, dezinformācija bija vērsta uz retoriku, kas vērsta pret bēgļiem. Savukārt globālā līmenī Kremlis izmantojis plašāk pret Rietumiem vērstus vēstījumus, apgalvojot, ka Krievija "cīnās antiimperiālistiskā karā".

Ārējā Kremļa propagandā tika popularizētas tādas tēzes kā "Ukraina ir neuzticams partneris", jo ukraiņi it kā "tirgo ieročus". Savukārt attiecībā uz ASV, tipisks ir naratīvs par to, ka "ASV ir iesaistījusies daudzos konfliktos, kāpēc jūs pievēršat uzmanību tikai šim vienam?"

Tiražējot viltotus dokumentus vai viltus liecības, Kremlis, piemēram, centās pārliecināt auditoriju par "Polijas nodomu okupēt daļu Ukrainas".

"Atlantic Council" pētnieki arī secinājuši, ka Kremļa propagandai raksturīgs arī paņēmiens radīt pārslodzi informācijas telpā. Tas tiek darīts ar mērķi, lai cilvēkus nokausētu ar ziņām, tādējādi maksimāli attālinot viņus no domāšanas par notiekošo.

Learn how the Kremlin and Russian news outlets justified a war of aggression against Ukraine.https://t.co/CtAVpuFAqr

— DFRLab – @dfrlab.bsky.social (@DFRLab) February 25, 2023

Nebeidzamā melu plūsma

Gadu pēc kara sākuma Krievija turpina izplatīt nepatiesus un maldinošus apgalvojumus. Tas ir turpinājums stratēģijai, ko Putins īstenoja jau ilgi pirms 2022. gada 24. februāra – kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos.

Tas ietver arī tādus melus kā apgalvojums, ka Ukrainu vada nacisti ar ASV atbalstu. Krievijas propagandas kanāli un ar Kremli saistītās kampaņās Ukrainas valdība tiek attēlota kā sātanistu un teroristu perēklis.

Kremļa propaganda noliedz dokumentētas Krievijas karavīru zvērības pret civiliedzīvotājiem Bučā un apgalvo, ka dzemdību nama Mariupolē bombardēšana bija inscenēta, izmantojot aktierus. Viņi ir izplatījuši arī baumas, ka Ukraina tumšajā tīmeklī jeb DarkNet gūst peļņu, pārdodot Rietumu piegādātos ieročus.