NATO rīcībā ir 5% no pretgaisa aizsardzības alianses Austrumu flanga aizsardzībai, ziņo laikraksts

Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā vairākkārt parādījis pretgaisa aizsardzības nozīmi, to apliecina arī Kijivas lūgumi Rietumiem piegādāt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes, lai aizsargātu savas pilsētas, karaspēku un energotīklus no Krievijas bruņoto spēku uzlidojumiem.

"Financial Times" atsaucas uz avotiem, kuriem ir zināmi NATO aizsardzības plāni.

Kāda NATO amatpersona laikrakstam norādījusi, ka pretgaisa aizsardzības "krājumi ir samazināti". Vienlaikus amatpersona piebilda, – alianse ir pārliecināta, ka tās atturēšanas spējas pret Krieviju "joprojām ir spēcīgas".

Tāpat augsta ranga NATO diplomāts laikrakstam sacījis, ka spēja aizstāvēt Austrumeiropu no potenciāliem gaisa triecieniem ir reģiona aizsardzības plānu centrālā daļa.

"NATO jaunajos aizsardzības plānos būtiski palielinātas pretgaisa aizsardzības prasības – gan kvantitātes, gan gatavības ziņā," laikrakstam sacīja amatpersona, piebilstot, ka alianses dalībvalstis investē jaunās pretgaisa aizsardzības spējās, tostarp iznīcinātāju ražošanā.

"Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka NATO atturēšana pret Krieviju joprojām ir spēcīga," piebilda amatpersona.

Par Krievijas iespējamo agresiju kādā no NATO dalībvalstīm iepriekš ir izteikušies vairāki Eiropas līderi un militārās amatpersonas. Maija sākumā Polijas militārās pretizlūkošanas vadītājs Jaroslavs Strožiks brīdinājis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, plāno "mini iebrukumu" kādā NATO valstī, lai pārbaudītu Rietumvalstis.

Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts maija sākumā, runājot par Baltijas valstu drošību, intervijā raidījumam "900 sekundes" atzina, ka kopējā ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, bet panika neko nepalīdzēšot. Tā vietā esot jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un ar pašapziņu – "ja vajadzēs, dosim pretī".

Video: Intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu

"Pasaule vairs neatgriezīsies savā iepriekšējā stāvoklī, kādu mēs pieredzējām 30 gadus. Pasaule ir kļuvusi nestabilāka, bet es gribētu teikt visiem – panika un bailes ir slikts padomdevējs. Ja izdarām secinājumus par savu nākotni un dzīvi, uz šīm divām emocijām tiešām nevajadzētu paļauties. Protams, situācija ir sarežģīta, vienlaikus – panika neko nepalīdzēs, jābūt vienkārši gataviem. Manuprāt, ir nevis jābaidās no kaut kādām Krievijas rīcībām, bet jābūt gataviem un jābūt ar pašapziņu – ja vajadzēs, dosim pretī," teica Sārts.