Pāvestam Franciskam pēc nāves uz sejas manīts liels zilums. Eksperti skaidro, no kā tas varēja rasties

Kad Vatikāns publicēja attēlus ar mirušā pāvesta ķermeni, daži cilvēki ievēroja zilumu uz viņa sejas. Sākās spekulācijas par tā izcelsmi. Ārzemju mediji sazinājās ar vairākiem medicīnas ekspertiem, kuri izskaidroja, no kā zilums varētu būt radies.

Pēc ekspertu domām, visiespējamākais izskaidrojums ir tas, ka pāvests varētu būt nokritis un atsitis galvu pēc insulta. Ja pāvests lietoja asins šķidrinošus medikamentus, pat neliels trieciens vai spiediens varēja izraisīt lielu zilumu. Eksperti vienprātīgi atzīst, ka šī ir visloģiskākā versija, taču ir arī citi iespējamie skaidrojumi.

Noskaties – Desmitiem tūkstošu cilvēku atvadās no pāvesta Franciska

Viena no versijām ir tāda, ka pāvests varēja gūt traumu pirms nāves, tā saukto priekšnāves traumu. Kad apstājas sirds, asinis var uzkrāties konkrētā vietā. Cits iespējamais skaidrojums var būt saistīts ar ķermeņa apstrādi pēc nāves. Zilums varēja rasties ķermeņa sagatavošanas laikā bēru ceremonijai. Šādi zilumi var rasties arī tad, ja asinsrite vairs nav aktīva. Šis scenārijs ir ticamāks, ja ķermenis ir vecāka vai fiziski vājāka cilvēka. Ar vecumu ādas kapilāri kļūst jutīgāki, tādēļ pat neliels spiediens pēc nāves var atstāt izteiktu krāsas maiņu.

Vēl viens skaidrojums ir hipostāze – asins koncentrēšanās ķermeņa apakšējās daļās smaguma spēka ietekmē. Kad sirds pārstāj pukstēt, asinis smaguma dēļ nosēžas tajās ķermeņa daļās, kas ir vistuvāk zemei. Ja pāvests kādu laiku bija gulējis ar seju uz leju vai ar pagrieztu galvu, asinis varēja uzkrāties šajā vietā.

Eksperti arī norāda uz cianozi – stāvokli, kad ķermenis maina krāsu. Strauji samazinoties skābekļa līmenim asinīs, ķermeņa krāsa var mainīties. Zilā plankuma parādīšanās uz pāvesta sejas varēja notikt pēdējos dzīves brīžos. Ekspertu ieskatā, cilvēkam pāvesta Franciska vecumā un veselības stāvoklī jebkurš no šiem izskaidrojumiem ir medicīniski iespējams, un zilumam nevajadzētu radīt aizdomas.

Pāvests Francisks nomira pirmdienas rītā. Viņa bēres notiks sestdien.

Jau ziņots, ka pāvests Francisks mira Otro Lieldienu, 21. aprīļa, rītā. Viņš pārcieta smadzeņu insultu, kura dēļ nonāca komā un cieta no neatgriezeniskas sirds mazspējas.