Pirms gaidāmās tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Tramps pauž cerību, ka Korejā reiz iestāsies miers

Sagaidāms, ka Kims Čenuns vēlēsies runāt gan par teju 30 000 amerikāņu karavīru, kas atrodas Dienvidkorejā, gan par formālo miera līgumu, kas izbeigtu Korejas karu.

Šie divi jautājumi pēc Ziemeļkorejas līdera teiktā ir galvenie, kāpēc viņam šobrīd vēl ir kodolieroči. Tomēr politikas ekspertiem šobrīd ir grūti spriest, ar ko beigsies ASV un Ziemeļkorejas līderu tikšanās, ņemot vērā viņu neprognozējamo dabu. Taču abām pusēm ir skaidrs, ka sarunu izgāšanās Korejas pussalu no kodolieročiem neatbrīvos.

"Es vēlos paust cerību ka visi Korejas iedzīvotāji, gan Ziemeļos gan Dienvidos reiz dzīvos harmonijā, labklājībā un mierā. Un izskatās, ka tas varētu notikt. Kad es šo sāku, cilvēki teica ka tā ir neiespējamība. Viņi teica, ka ir divas iespējas – lai viņiem ir tas kas viņiem ir, vai arī jāiet karot. Un tagad mums ir daudz labāka alternatīva nekā jebkad," pauž Tramps.

Līdz šim naidīgās valstis ir pārcietušas vienu no asiņainākajiem 20. gadsimta kariem. Koreja līdz pat otrā pasaules kara beigām bija Japānas pakļautībā, taču pēc ASV atombumbas nomešanas uz Nagasaki, karu Japānai – pēc vienošanās ar Vašingtonu – pieteica Padomju Savienība, izbeidzot Japānas varu Korejas pussalas ziemeļu daļā.

Taču līdz ar Aukstā kara sākumu, pussala tika sadalīta ASV un PSRS ietekmes zonās ar atsevišķām valdībām, taču neviena no tām neatzina novilkto robežu. Spriedze sasniedza kulmināciju 1950. gadā, kad Ziemeļkorejas spēki ar Maskavas atbalstu iebruka Dienvidkorejā, ko karā atbalstīja ASV, nodrošinot 90% no militārā personāla.

Konfliktā iesaistoties Ķīnai, karadarbība turpinājās līdz pat 1953. gadam, un tikai pēc PSRS diktatora Staļina nāves starptautiskajai sabiedrībai izdevās rast risinājumu pamiera noslēgšanai.