Polija neatkarību no Kremļa un oglēm stiprina ar atomelektrostacijām. Viena no tām – pie Baltijas jūras

Pirmās AES būvniecībai Polija izvēlējusies ASV kodolenerģijas tehnoloģiju kompāniju "Westinghouse", paziņoja premjers Mateušs Moraveckis.

Amerikāņiem ar savu piedāvājumu izdevies pārspēt konkurentus – Francijas kompāniju "EDF" un Dienvidkorejas "KHNP".

Runājot par valstī pirmās AES būvniecības izmaksām, Moraveckis ir nosaucis summu – aptuveni 20 miljardi ASV dolāru. "Sākotnējie kapitālieguldījumi ir lieli, bet, tiklīdz atomelektrostacija sāk darboties, elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas," norādījis premjers. AES kopumā paredzēti 3 reaktori.

Kur atradīsies Polijas jaunās AES

Dienvidkorejiešu kompāniju "KHNP" Varšava izvēlējusies savas otrās AES būvniecībai. Par šo darījumu jau parakstīts saprašanās memorands, bet līguma slēgšana gaidāma nākamgad. Nav izslēgts, ka arī otrā AES Polijā tiek uzcelta līdzīgā termiņā kā pirmā.

Kā amerikāņu celtās Polijas AES potenciālā atrašanās vieta tiek minēts Hočevas ciems Baltijas jūras piekrastē. Otra kodolspēkstacija, iespējams atradīsies Lodzas vojevodistē valsts vidienē.

Iespējams, tiks celta arī trešā AES

Polija ar kodolenerģiju cenšas mazināt savu atkarību no oglēm, kas joprojām veido aptuveni 70 procentus no valsts enerģijas. Vienlaikus ar AES būvi Varšava cer nostiprināt savu neatkarību no Krievijas oglēm, naftas un gāzes.

"Nepieciešamība nodrošināt ilgtspējīgu neatkarību no Krievijas enerģijas piegādēm un energoresursiem ir saistīta ar nepieciešamību paātrināt investīcijas Polijas pirmās atomelektrostacijas celtniecībā," teikts Polijas valdības lēmumā.

Varšavas kodolenerģijas plāni ir ambiciozi. Valsts stratēģija paredz, ka līdz 2040.gadu vidum tiks uzbūvēti seši reaktori divās vietās, un tiek runāts arī par trešās AES celtniecību.

Līdz šim Polija bijusi viena no retajām valstīm Centrāleiropā, kura iztiek bez kodolenerģijas, lai gan pagājušā gadsimta 80.gados tai jau bija ieceres par AES celtniecību. Taču tās nerealizējās lielā mērā 1986.gadā notikušās Čornobiļas AES katastrofas.

Ja tiks uzbūvētas visas iecerētās atomelektrostacijas, kodolenerģija varētu nodrošināt aptuveni 30 procentus no Polijas enerģijas kopuma, – minējusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

 Stratēģiski nozīmīga partnerība

Ministre Moskva īpaši izcēlusi faktu, ka Polijas pirmās AES celtniecība notiek stratēģiskā partnerībā tieši ar ASV.

Strategiczne partnerstwo z USA przy budowie pierwszej elektrowni jądrowej to dla nas cywilizacyjny krok w zakresie wzmocnienia bezpieczeństwa energetycznego. Tak jak w 1999 r. dołączyliśmy do NATO, tak dzisiaj dołączamy do grona państw zaangażowanych w budowę energetyki jądrowej pic.twitter.com/tASLuQaz1P

— Anna Moskwa (@moskwa_anna) November 2, 2022

To atzinīgi novērtē arī Vašingtonā. "Šis ir milzu solis mūsu attiecību stiprināšanā ar Poliju uz nākamajām paaudzēm," pavēstījusi ASV enerģētikas ministre Dženifera Grenholma.

Grenholma: "Tas ir nepārprotams vēstījums Maskavai par to, ka [Ziemeļ]Atlantijas alianse ir vienota, lai diversificētu mūsu enerģijas piedāvājumu (..) un pretotos Krievijas darbībām, enerģiju izmantojot kā ieroci."

📣BIG NEWS: Poland's PM Mateusz Morawiecki just announced Poland will select the U.S. government & Westinghouse for the first part of their $40B nuclear project, creating or sustaining 100,000+ jobs for American workers. Thank you for your hard work with @ENERGY, @USAmbPoland! 1/ pic.twitter.com/uuovszCuGy

— Secretary Jennifer Granholm (@SecGranholm) October 28, 2022

Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzinīgi novērtējis Polijas izvēli, kas tai nodrošināšot "drošu un tīru" kodolenerģiju.

Welcome Poland’s selection of Westinghouse as its technology partner for the construction of three U.S.-designed nuclear reactors. Safe, clean, and reliable nuclear power advances our shared goals on energy security and the global fight against climate change.

— Secretary Antony Blinken (@SecBlinken) November 2, 2022

Dedzina enerģijas tiltus ar Kremli

Saskaņā ar Polijas kodolenerģētikas programmu, abām jau plānotajām AES katrai būs trīs reaktori. Turklāt pēdējā nedēļā Polijas amatpersonas runā arī par ideju būvēt valstī vēl arī trešo līdzīgas jaudas atomelektrostaciju.

Polija spērusi arī citus izlēmīgus soļus, lai stiprinātu energoneatkarību no Krievijas. 23.maijā Varšava nolēma pirms termiņa lauzt līgumu par Krievijas gāzes piegādi. Bet no 1.oktobra Polija sākusi saņemt dabasgāzi no Norvēģijas, izmantojot "Baltic Pipe".

Vienlaikus Polijas plānos ir arī plašāk izmantot gan jūras, gan sauszemes vēju, saules enerģiju un biomasu. Ogļu īpatsvaru Polijas enerģijas kopējā portfelī tuvākajos gados plānots samazināt līdz aptuveni 11–28 procentiem.

"Zaļā" kodolenerģija

Eiropas Parlamenta vairākums vasarā nobalsoja par priekšlikumu, ar ko investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas projektos Eiropas Savienībā (ES) tiek atzītas par ilgtspējīgām. Ar to ES cer panākt privātas investīcijas jomās, kas līdz 2050.gadam ļautu sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Šādai nostājai ir arī pretinieki, piemēram, Austrija, kur 1978.gadā referendumā tika nobloķēta valstī vienīgās AES darbības uzsākšana.

Kritizējot minēto Eiropas Parlamenta lēmumu, Austrijas enerģētikas ministre Leonore Geveslere uzsvērusi, ka atomenerģija ir novecojis enerģijas veids, turklāt pārāk dārgs, pastāvot bažām par drošību un neskaidrībai par kodolatkritumiem.

Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā mēnesī pieņēma lēmumu vismaz līdz nākamā gada aprīlim atlikt valstī vēl esošo trīs AES slēgšanu. Berlīnes piesardzība šajā jautājumā ir saistīta ar Krievijas energoresursu piegāžu drošību.

Vācija, kura pirms vairākiem gadiem izlēma pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas, iepriekš kritizējusi Poliju par tās lēmumu iet pretēju ceļu, būvējot jaunas AES.

Jaunas AES plāno arī kaimiņos

Somijā, kur pašlaik darbojas divas atomelektrostacijas – Lovīsas AES un Olkiluoto AES, tiek izskatītas iespējas būvēt jaunus kodolreaktorus, – pavēstījusi Somijas energokompānija "Fortum".

Izvērtējums par jaunu mazu modulāru reaktoru un arī lielo reaktoru izbūvi Somijā tiks veikts tuvāko divu gadu laikā. Vienlaikus Somija pavasarī atcēla jaunas AES būvniecības projektu, kas bija uzsākts sadarbībā ar Krievijas valsts kompāniju "Rosatom".

Paziņojumi par jaunu kodolreaktoru būvi izskanējuši arī Zviedrijā.

Kā vēstīts, Rietumviru apriņķī mazu modulāro kodolreaktoru plāno būvēt Igaunijas kompānija "Fermi Energia". Drīzumā tikšot sākta projekta inženierģeoloģiskā kartēšana.

Igaunijas valdībai vēl jāpieņem principiāls lēmums par kodolenerģijas izmantošanu valstī. Ir izveidota darba grupa, kurai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par atomenerģētikas attīstības iespējām Igaunijā.

Arī Latvijā vērtēta kodolenerģijas ražošana

Ekonomistu apvienības pētījumā par Eiropas enerģētikas nākotni un transformācijas izaicinājumiem Latvijai analizēti divi valsts elektroenerģijas portfeļa ilgtermiņa scenāriji – bez kodolenerģijas ražošanas un ar to.

Scenārijā ar AES kodolreaktori nodrošinātu lielāku daļu elektroenerģijas Latvijā. Analīzē minēts, ka nepieciešami divi reaktori, lai nodrošinātu rezerves jaudas, kad kāds no tiem nestrādā. Pie šāda scenārija veidotos elektroenerģijas pārpalikums.

No daļas AES ražotās elektroenerģijas tiktu ražots ūdeņradis, ko varētu izmantot TEC darbināšanai. Līdz ar lielāku ūdeņraža ražošanu, ir paredzēta aktīvāka TEC izmantošana.