Politologs: Tramps vai Baidens ASV prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt ar mazu balsu pārsvaru

Viņš norādīja, ka patlaban pieejami vēlēšanu rezultāti ir provizoriski un tuvākās stundas, kā arī dienas rādīs, kādi tie būs. Tāpat Andžāns akcentēja, ka uzvarēt var gan Tramps, gan arī Baidens, un visu izšķirs divu ASV pavalstu – Mičiganas un Viskonsinas – balsis.

Lasi vēl – Baidena štābs: Tramps cietīs apkaunojošu zaudējumu, ja Augstākajā tiesā apstrīdēs balsu skaitīšanu

Tāpat Andžāns atgādināja, ka iepriekšējās vēlēšanās diezgan daudz balsu, kas tika nosūtītas pa pastu, tika atzītas par nederīgām, tomēr pašreiz var pieļaut, ka tieši pa pastu saņemtās balsis varētu nākt par labu Baidenam.

"Protams, aktuāls jautājums, cik tiešām šīs balsis būs nodotas par Baidenu un cik liels procents no tām tiks atzītas par nederīgām. Iespējams, ka abu kandidātu saņemto balsu skaits būs ļoti tuvs un tiesā apstrīdēs vēlēšanu rezultātus," pauda Andžāns.

Runājot par to, ka Tramps jau ir paziņojis sevi par vēlēšanu uzvarētāju, politologs uzsvēra, ka tā drīzāk ir retorika, lai uzturētu možu garu, jo tas, ko saka pašreizējais ASV prezidents, ir dažādi interpretējams, tomēr uzvarējis viņš vēl nav. Tāpat Andžāns akcentēja, ka tiesāties varētu būt gatavs kā Tramps, tā Baidens, ja rezultāti būs līdzīgi, jo, piemēram, iepriekšējās vēlēšanās bija diezgan skaidrs, ka Hilarija Klintone vēlēšanās zaudēja.

Tāpat Andžāns pavēstīja, ka Pensilvānijā nesen tika nolemts, ka tiks sagaidītas arī atlikušās balsis. Piemēram, ja vēlēšanu iecirkni slēdz plkst.20 un pārējās balsis, kas saņemtas, netiek pieskaitītas, tad šajā gadījumā gaidīs mazliet ilgāk. Andžāns uzsvēra – tā kā likmes ir augstas, ja rezultāti būs tuvi, abas puses būs gatavas tos apstrīdēt.

Politologs norādīja, ka daudz būs atkarīgs arī no tā, kāds būs ASV Kongress, Pārstāvju palāta un Senāts. Patlaban, pētnieka ieskatā, arī tur izskatās, ka notiek diezgan cieša sacīkste. Viņš minēja piemēru – ja Tramps būs prezidents, bet Senātu kontrolēs demokrāti, tad būs apgrūtinoši panākt likumdošanas izmaiņas. Nevarot izslēgt arī tādu scenāriju, ka prezidenta amatā paliek pašreizējais prezidents, bet demokrāti Kongresā piedzīvo uzvaru un tad var mēģināt Trampu atstādināt no amata. Tomēr Andžāns akcentēja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā šis viss atrisināsies.

Runājot par to, kad varētu būt gaidāmi oficiālie vēlēšanu rezultāti, pētnieks uzsvēra, ka 14.decembrī kopā sanāks Elektoru kolēģija, lai atdotu savas balsis. Viņš minēja, ka iepriekšējās vēlēšanās, piemēram, bija divi elektori, kuriem bija jābalso par Trampu, tomēr tā dēvētie neuzticīgie elektori nobalsoja par Klintoni. Kad tiks apkopotie šie rezultāti, tikai tad varēs zināt, kurš ir uzvarētājs.

Tāpat Andžāns pastāstīja, ka katrā pavalstī atšķiras balsu skaitīšanas veidi. Ir tādi štati, kas pasta balsis saskaitīja jau iepriekš, un ir tādi, kas balsis skaita tikai tad, kad vēlēšanas ir noslēgušās. Viņš atgādināja par Pensilvāniju, kurā būs jāsagaida balsis vēlāk, proti, tad, kad tās ienāks pa pastu, jo nevar aizslēgt pastkastes pirms noteikta laika.

"Tad, kad būs visas balsis saņemtas, un tas atšķiras no štata uz štatu, tikai tad tās varēs saskaitīt. Tas var aizņemt pāris dienas. Tomēr, ja būs pilnīgi skaidrs, ka Pensilvānijā pārsvars ir tāds, ka atlikušās balsis diez vai kaut ko mainīs, visticamāk, vismaz provizoriski būs skaidrs, kurš ir uzvarējis," norādīja Andžāns.

Viņš pieļāva, ka tādā gadījumā, iespējams, viens vai otrs prezidenta amata kandidāts piekāpsies un atzīs sakāvi, ja nenotiks rezultātu apstrīdēšana un tiešām būs pietiekami skaidra robeža. Savukārt, ja robeža būs pāris tūkstoši vai pāris simti balsu, tas tā netiks atstāts un puses šos strīdus risinās tiesā, prognozēja pētnieks.

Politologs uzsvēra, ka decembrī, kad kopā sanāks Elektoru kolēģija, arī tur var gaidīt dažādu scenāriju attīstību. Formālie rezultāti būs tad, kad 578 elektori atdos savas balsis, tomēr viņi tās var mainīt.

"Tāds arī bija ASV dibinātāju viens no nodomiem – ja tauta ir izlēmusi tā, ka tas kopumā var nākt par sliktu valstij, elektoriem pastāv iespēja mainīt viedokli. Tas notiek reti, bet tādas situācijas ir jau bijušas," akcentēja Andžāns, skaidrojot, ka prezidentu ievēlēs elektori, balstoties uz to, kādas balsis būs nodevusi tauta, proti, cilvēki nebalso par kandidātiem, bet dod mandātu elektoriem, kas var nodot savas balsis.