Putina oligarhi slepus tikušies ar ASV biznesmeņiem. Izskan versijas par apspriesto

Saskaņā ar laikraksta informāciju miljardieri Genādijs Timčenko, Jurijs Kovaļčuks un brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, kuri visi atrodas Rietumu sankciju sarakstos, sūtījuši pārstāvjus uz slepenām sarunām ar ASV biznesmeņiem.

Noskaties! Kijiva un Vašingtona ziņo par produktīvām sarunām; tikmēr Trampa sūtņi pošas uz Maskavu

Sarunās apspriesta retzemju elementu un dabasgāzes ieguve Arktikā, iespējama "Nord Stream" atdzīvināšana un piekļuve Krievijas jaunajiem resursiem pēc kara beigām.

Oligarhi piedāvājuši ASV uzņēmumiem stimulus gāzes ieguvei Ohotskas jūrā un vairākos citos reģionos, kā arī reto metālu ieguvei pie Noriļskas un sešās vēl neattīstītās Sibīrijas teritorijās. Vienīgais konkrēti nosauktais projekts bija Timčenko saistītais "Novatek" LNG-2 lauks, kur ASV uzņēmējs Gentrijs Bīčs esot apsvēris iespēju iegādāties daļu.

WSJ aprakstīja arī plašāku slepenu kontaktu tīklu: "Exxon" un miljardieris Tods Boulijs apsvēruši "Lukoil" aktīvu iegādi, Trampa finansists Stīvens Linčs meklējis atļauju izteikt piedāvājumu par "Nord Stream 2", bet "Elliott Investment Management" izskatījis iespēju iegādāties daļu "TurkStream" gāzesvados. Tika minēti arī kontakti starp "Roskosmos" vadību un NASA, "Boeing", "SpaceX", kā arī neoficiālas sarunas par iespējamu kopīgu ASV–Krievijas Marsa misiju.

WSJ norādīja, ka šāda pieeja atbilst Donalda Trampa skatījumam, ka ekonomiskās intereses var kļūt par pamatu miera noslēgšanai. Krievijas investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs kopā ar nekustamo īpašumu uzņēmēju Stīvu Vitkofu un Trampa znots Džareds Kušners pat piedāvājuši plānu, kas paredzētu ASV uzņēmumiem izmantot līdz 300 miljardiem dolāru Krievijas iesaldēto rezervju kopprojektiem un Ukrainas atjaunošanai.

Kad oktobrī tika nopludināts 28 punktu "miera plāns", Eiropas un Ukrainas amatpersonas to nosauca par Maskavai izdevīgu un pretrunā Kijivas sarkanajām līnijām. Eiropā bažījās, ka agresija varētu tikt atalgota ar jauniem biznesa ieguvumiem, un Polijas premjers Donalds Tusks šo pieeju raksturoja īsi: "Tas nav miers. Tas ir bizness."

WSJ vērtējumā Trampa tuvākie padomnieki apzināti sapludina ģeopolitiku ar komerciālām interesēm, saredzot iespēju amerikāņu investoriem iegūt ienesīgus darījumus pēckara Krievijā un vienlaikus kļūt par stabilizējošu spēku. Avoti norāda, ka Maskava šādā scenārijā labprātāk redzētu ASV korporācijas, nevis Eiropas konkurentus.

Vai Putins šo pieeju uzskatīja par reālu ceļu uz kara izbeigšanu vai tikai par taktisku manevru, lai iegūtu laiku, — to, pēc "The Wall Street Journal" domām, spriedīs nākotnes vēsturnieki.