Serbijā pieaug spriedze: ielās protesti, prezidents sniedz mājienus par atkāpšanos

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka viņš varētu atstāt prezidenta amatu, tomēr uzsvēris, ka neplāno ierobežot savas pilnvaras. Tikmēr Serbijā turpinās masu protesti un sadursmes ar policiju, demonstrantiem pieprasot pārmaiņas un kritizējot pašreizējo varu.

Vučiča prezidenta pilnvaru termiņš oficiāli ir spēkā līdz 2027. gadam.

Serbijas galvaspilsētā Belgradā sestdien izcēlās sadursmes starp policiju un protestētājiem, kuri pieprasa prezidenta Aleksandra Vučiča atkāpšanos un jaunu parlamenta vēlēšanu izsludināšanu. Policija pret demonstrantiem izmantoja asaru gāzi, kad daļa protestētāju kļuva vardarbīgi.

🇷🇸 Student protests in Serbia erupted into violent clashes

Protesters accuse the government of corruption and are demanding the resignation of Serbian President Aleksandar Vučić. Riot police and armored vehicles were deployed across central Belgrade.

The fiercest clashes broke… pic.twitter.com/YRzX6ioRxu

— NEXTA (@nexta_tv) May 25, 2026

Protestā, kas pulcēja desmitiem tūkstošu cilvēku, piedalījās studentu vadīta kustība, kas iestājas pret Vučiča 12 gadus ilgo varu, apsūdzot viņa valdību korupcijā un varas koncentrēšanā.

Plašā protestu kustība Serbijā aizsākās pirms aptuveni 18 mēnešiem pēc traģēdijas Novi Sadas dzelzceļa stacijā, kur sabrūkot nesen renovētam jumtam, gāja bojā 16 cilvēki. Negadījums izraisīja sabiedrības sašutumu un plašas apsūdzības par korupciju un nolaidību.

Sestdienas mītiņš lielākoties noritēja mierīgi, taču vēlāk atsevišķas grupas atšķēlās un iesaistījās sadursmēs ar policiju, metot signālraķetes, akmeņus un pudeles. Likumsargi atbildēja ar asaru gāzi un trieciena granātām, cenšoties izkliedēt pūli.

Protestētāji pieprasīja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kā arī tiesiskuma atjaunošanu valstī. Vienlaikus organizatori apgalvoja, ka vilcienu satiksmes atcelšana uz Belgradu drošības apsvērumu dēļ varētu būt mēģinājums kavēt cilvēku nokļūšanu uz mītiņu.

Tikmēr Vučiča atbalstītāji pulcējās pie prezidenta ēkas, kur viņš jau iepriekš izveidojis nometni kā atbalsta punktu pret protestiem. Prezidenta kritiķi viņu apsūdz demokrātisko institūciju vājināšanā, savukārt varas pārstāvji protestētājus dēvē par ārvalstu ietekmes aģentiem un ekstrēmistiem.

Serbija oficiāli virzās uz Eiropas Savienības dalību, taču saglabā ciešas attiecības ar Krieviju un Ķīnu. Vienlaikus Eiropas amatpersonas brīdina, ka demokrātijas lejupslīde valstī varētu apdraudēt miljardiem eiro lielu ES finansējumu.