Stoltenbergs: "NATO pievīla Ukrainu" – bijušais alianses vadītājs asi kritizē Rietumu pasivitāti

"Mēs pievīlām Ukrainu. NATO darīja par maz, un bieži – par vēlu," raksta Stoltenbergs, kurš vadīja aliansi no 2014. līdz 2024. gadam. Viņš apgalvo, ka Vašingtonā valdīja "piekāpīga un sakāvi pieņemoša" noskaņa, bet vairākas Eiropas valstis neizpildīja solījumus par ieroču piegādēm.

"Bija sajūta, ka partneri ir padevušies"

Atceroties gatavošanos NATO samitam 2024. gada jūlijā, Stoltenbergs raksta, ka Amerikas Savienotajās Valstīs valdīja pasivitāte: "Bija kaut kas pasīvs un sakāvi pieņemošs mūsu partneros Vašingtonā. Viņi neriskēja, neuzņēmās iniciatīvu un slēpās aiz sava prezidenta."

Viņš arī norāda, ka toreizējais ASV prezidents Džo Baidens atturējās pieņemt stingrus lēmumus, jo "baidījās, ko teiks otrs vīrs" – atsaucoties uz pašreizējo Valstu prezidentu Donaldu Trampu.

Tomēr, pēc Stoltenberga domām, ne tikai ASV pievīla Ukrainu: "Eiropas Savienība bija apsolījusi piegādāt miljonu artilērijas šāviņu no 2023. gada marta līdz 2024. gada martam, bet tika nogādāta mazāk nekā puse," viņš raksta.

Krievijas iebrukuma priekšvakars – brīdinājumi, ko negribēja dzirdēt

Grāmatā Stoltenbergs detalizēti apraksta notikumus pirms pilna mēroga kara sākuma.

Viņš atklāj, ka jau 2021. gada oktobrī NATO izlūkdienesti brīdināja par Krievijas gatavošanos iebrukumam, un viņa secinājums bija skaidrs – Maskavai bail no demokrātiskas un Rietumiem tuvas Ukrainas.

Viņš arī stāsta par sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ANO sēdē Ņujorkā: "Lavrovs mani nemitīgi pārtrauca, bet viņa preses sekretāre Marija Zaharova tikai vaidēja un grieza acis katru reizi, kad es runāju."

Stoltenbergs uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins kļuva arvien izolētāks, īpaši COVID-19 pandēmijas laikā, kas ietekmēja viņa lēmumu sākt karu. Viņa novērotais sakrīt ar bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles atmiņās pausto, ka Putina izolācija esot bijusi viens no kara cēloņiem.

"Mēs baidījāmies par Zelenska dzīvību"

Kad Krievija 2022. gada 24. februārī sāka pilna mēroga iebrukumu, Stoltenbergu nakts vidū – pulksten 4.25 – pamodināja telefona zvans.

"Tobrīd ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins teica: "Mēs baidāmies par Zelenska dzīvību"," viņš atceras.

Četras dienas vēlāk Stoltenbergs sazinājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš atkārtoti lūdza ieviest NATO noteiktu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Pieprasījums tika noraidīts. "Tā saruna bija sāpīga," raksta Stoltenbergs.

Viņš atzīst, ka daudzi NATO līderi ticēja, ka Kijiva kritīs dažu dienu laikā.

Rietumi palīdzēja, bet par maz un par vēlu

Aplēses rāda, ka Eiropas valstis no 2022. līdz 2025. gadam sniegušas Ukrainai palīdzību 177 miljardu eiro apmērā, bet ASV – 115 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā puse bijusi militārā palīdzība.

Tomēr, kā uzsver Stoltenbergs, Rietumi nespēja izmantot savu potenciālu, kamēr Krieviju ekonomiski atbalstīja Ķīna un militāri – Ziemeļkoreja.

"Dažas NATO valstis darīja tikai pašu minimumu," viņš secina.

"Kad runā ar Krieviju, jārunā no spēka pozīcijas"

Stoltenbergs, kurš šobrīd pilda Norvēģijas finanšu ministra pienākumus, 17. oktobrī Frankfurtē prezentējot grāmatu, sacīja, ka NATO valstis joprojām sniedz palīdzību Ukrainai pārāk lēni un nepietiekamā apjomā.

Viņš arī komentēja potencioālo Trampa un Putina tikšanos Budapeštā, sakot: "Mums jārunā ar Krieviju, taču tikai no spēka pozīcijas. Krieviem jāsaprot, ka mēs turpinām atbalstīt Ukrainu. Jo spēcīgāki viņi būs kaujas laukā, jo spēcīgāka būs viņu pozīcija pie sarunu galda."

Jāatgādina, ka Tramps tomēr "iedevis kurvīti" Putinam un atcēlis iecerēto tikšanos, Baltajam namam vien paziņojot, ka tuvākajā laikā tāda abu starpā nenotiks.