Uz saturu

Teritoriāls kompromiss neapstādinās Putinu. Maskavas mērķi ir krietni lielāki, atklāj ISW

Krievijas prezidents Vladimirs Putins negrasās izbeigt karu Ukrainā ar vienkāršu teritoriālu kompromisu – viņa mērķis joprojām ir Kijivas politiskā pakļaušana un Eiropas drošības kārtības pārveide, secināts Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā izvērtējumā, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestiem.

20. februārī 12:08

Putina mērķis nav tikai Ukrainas teritoriju kontrole.

Kremlis joprojām vēlas gāzt Zelenska valdību un panākt Ukrainas neitralitāti.

Maskava pieprasa atzīt 2022. gadā anektētos reģionus un ierobežot Ukrainas armiju.

Krievija mēģina izmantot ekonomiskās sarunas ar ASV, lai panāktu sankciju atvieglošanu.

Neskatoties uz ekonomiskām grūtībām, Kremlis uzskata, ka spēj turpināt ilgstošu karu.

Ukraina būtiski palielinājusi savu aizsardzības ražošanu, bet tai joprojām nepieciešams Rietumu atbalsts.

Krievija pielāgo dronus, izmantojot "mātesdronus", lai uzbruktu dziļāk Ukrainas teritorijā.

Maskavas mērķi nav mainījušies

Saskaņā ar Kara izpētes institūta (ISW) jaunāko izvērtējumu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiskie mērķi Ukrainā joprojām pārsniedz teritoriālās ambīcijas.

Piecu Eiropas izlūkdienestu vadītāji aģentūrai "Reuters" norādījuši, ka Putins nevēlas ātru kara izbeigšanu. Maskavas mērķis esot Ukrainas politiskās vadības nomaiņa un piespiedu neitralitāte.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Izlūkdienestu vērtējumā pat pilnīga Doneckas apgabala atdošana neapmierinātu Kremli – pēc tam sekotu jaunas prasības.

Lasi vēl: Latvija gatava cīnīties jau šonakt – Sprūds par Krievijas draudiem Baltijas valstīm

Prasības pārsniedz teritoriju jautājumu

ISW uzsver, ka Putins kopš kara sākuma publiski paudis plašākas ambīcijas:

  • Ukrainas atteikšanās no dalības NATO;
  • būtiski ierobežota Ukrainas armija;
  • prokrieviskas valdības izveide Kijivā;
  • Eiropas drošības arhitektūras pārveide par labu Maskavai.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā Saūda Arābijas televīzijai "Al-Arabiya" atkārtoti uzsvēra prasību atzīt Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Ukrainas valdība kopš 2014. gada esot galvenais šķērslis mieram, vainojot Eiropas Savienību Minskas vienošanos neveiksmē.

Vienlaikus viņš norādīja, ka jebkurai nākamajai Ukrainas valdībai jābūt "draudzīgai" Krievijai, kas, pēc analītiķu domām, nozīmē tiešu ietekmi uz Kijivas politiku.

Ekonomika pagaidām iztur, bet riski pieaug

Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka Putina nevēlēšanās piekāpties saistīta ar pārliecību – Krievijas ekonomika spēj uzturēt ilgstošu karu.

Lai gan sankcijas un augstās aizņemšanās izmaksas ierobežo piekļuvi kapitālam, Kremlis pagaidām uzskata, ka situāciju var kontrolēt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lasi arī: Dzīve kļūst dārgāka: cik šobrīd maksā pārtika un ikdienas preces Krievijā?

Tomēr parādās satraucoši signāli:

  • naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā sasnieguši zemāko līmeni piecu gadu laikā;
  • naftas ieguves urbumu skaits samazinājies;
  • sagaidāms, ka 2026. gadā ieņēmumi no energoresursiem kritīsies vēl par aptuveni 30%;
  • pieaug militārie izdevumi un darbaspēka trūkums.

ISW vērtē, ka 2026. gadā Kremlim nāksies pieņemt sarežģītus ekonomiskus lēmumus. Tādēļ Maskava, iespējams, cenšas panākt Ukrainas un Rietumu piekāpšanos jau tagad.

Maskava cenšas vilināt ASV ar ekonomiskiem darījumiem

Ziņojumā norādīts, ka Krievija pēdējā gada laikā aktīvi virzījusi sarunas ar ASV par sankciju atvieglojumiem un divpusējiem ekonomiskiem projektiem.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs apgalvojis, ka sankcijas kaitē arī ASV uzņēmumiem.

Savukārt Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs aicinājis "atdzīvināt" ekonomiskās attiecības ar Vašingtonu.

Analītiķi uzskata, ka Maskava mēģina nodalīt ekonomiskās sarunas no kara jautājuma, lai iegūtu piekāpšanos miera pārrunās.

Ukraina būtiski palielinājusi militāro ražošanu

Tikmēr Ukraina turpina stiprināt savu aizsardzības industriju.

Ukrainas aizsardzības ministra padomniece Hanna Gvozdjara paziņojusi, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ražošana palielinājusies 50 reizes, sasniedzot aptuveni 50 miljardu dolāru apjomu.

Šobrīd vairāk nekā puse Ukrainas armijas vajadzību tiek segta ar vietējo ražošanu.

Papildu atbalstu turpina sniegt Rietumvalstis. Piemēram, Zviedrija paziņojusi par jaunu militārās palīdzības paketi aptuveni 1,4 miljardu dolāru apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eksperti uzsver – pretgaisa aizsardzība ir būtiska ne tikai pilsētu, bet arī pašas Ukrainas militārās rūpniecības aizsardzībai.

Noskaties: Ukrainas kara "iesaldēšana" varētu palielināt riskus Baltijas reģionam: SAB vērtējums par Latvijas drošību

Krievija modernizē dronu taktiku

Krievijas spēki, kā ziņo militārie blogeri, pielāgojuši "Geran-2" dronus tā dēvētajai "mātesdrona" funkcijai.

Taktika paredz, ka lielais drons nogādā mazākus FPV dronus dziļāk Ukrainas teritorijā un kalpo kā signāla retranslators. Tas ļauj veikt triecienus tālāk no frontes līnijas, īpaši pēc tam, kad Krievija zaudējusi piekļuvi daļai satelītsakaru tehnoloģiju.

Dažos gadījumos "Geran-2" drons pēc mazā drona palaišanas turpina ceļu uz savu mērķi, tādējādi palielinot trieciena efektivitāti.

ISW un Rietumu izlūkdienestu vērtējums ir nepārprotams – Kremļa mērķis nav kompromiss vai ātrs miers. Maskava cenšas panākt Ukrainas politisku pakļaušanu, vienlaikus izmantojot ekonomiskos un diplomātiskos kanālus, lai vājinātu Rietumu vienotību. Tikmēr Ukraina strauji stiprina savu aizsardzības spēju, taču kara iznākums lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik ilgi un konsekventi turpināsies starptautiskais atbalsts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm