Ukrainai ir trīs mēneši, lai izbēgtu no "ziemas nodevības", brīdina britu militārais eksperts
Krievijas iebrukuma Ukrainā iznākumu noteiks ziema un tas, cik lielā mērā Putins spēs manipulēt ar Krievijas gāzes jautājumu, – vērtē bijušais augsta ranga Lielbritānijas militārists, publicists Ričards Kemps. Viņš brīdina, ka Rietumi var nodod Kijivu, ļaujot Maskavai uzvarēt.
Kā publikācijā izdevumā "The Daily Telegraph" atzīmē Kemps, Ukrainas rīcībā ir tikai trīs mēneši, lai izvairītos no "ziemas nodevības". Viņa vērtējumā, pilnā mēroga karš var ieslīgt "dziļās iesaldēšanas" fāzē, bet sabiedrotās valstis galu galā varētu sākt izdarīt spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Krievijas sabiedrotais – "ģenerālis Ziema"
Ukraina drīz nonākšot vislielākās ievainojamības posmā, jo uz skatuves kāps Krievijas tradicionālais sabiedrotais "ģenerālis Ziema", un Kremlis pievelk savas enerģētikas skrūves pret Kijivas atbalstītājiem Eiropā.
Publicists atzīmē, ka kaujas laukā ziema ietekmēs abas puses. Šis gadalaiks esot labvēlīgs arī Ukrainas aizstāvjiem, kuri savā zemē labāk spēj rast pajumti un siltumu, turklāt uzbrucējus traucējot dubļi un sniegs. "Tas var ļaut Ukrainas spēkiem saglabāt to, kas tai ir tagad, bet tas neļaus tai atgūt ievērojamu daļu no plašajām teritorijām, kurās dominē Krievija," vērtē britu pulkvedis.
Vienlaikus pieredzējušais britu militārists pievērš uzmanību tam, ka gaidāmā ziema ietekmēs kara iznākumu ne tikai frontē. Salam un aukstumam vislielākā stratēģiskā ietekme būs nevis Ukrainā, bet citās Eiropas valstīs, – viņš atzīmē.
Putina stratēģiskais slazds
Pēc Kempa domām, pastāv risks, ka Ukrainas sabiedrotajiem apniks "aukstā ainava" un ekonomiskā krīze. Un tas varot novest pie spiediena uz Zelenski par piekāpšanos Putinam.
"Kamēr eiropieši akli remdēja savu izsalkumu pēc lētās Krievijas enerģijas, V. Putins tiem gadiem plānoja stratēģisku slazdu. Viņa nauda, dezinformācija un vides kustības ietekmes aģenti ir palielinājuši atkarību no Krievijas," secina publicists. "Politiskā un ekonomiskā kara, kā arī propagandas meistars V. Putins šādās situācijās centās rast gan Krievijas ekonomisko pārākumu, gan iegūt politisko ietekmi."
Rietumi vēlas samazināt sankciju radītos ekonomiskos zaudējumus, – vērtē Kemps. Ukrainas sabiedrotie būtiski samazinās gāzes patēriņu vietējiem patērētājiem, un gāzes cenas var pieaugt. Tas vairošot vēlētāju neapmierinātību un varot likt politiķiem pārskatīt savas saistības pret Ukrainu, īpaši – stingrās sankcijas pret Krieviju.
"Putins zina, kā palielināt spiedienu, līdz Eiropas valstis piekāpjas, tostarp, pilnībā atslēdzot energoresursu piegādi."
Bruņojies ar šādiem draudiem, Putins novembrī gaidāmajā G20 samitā manipulēšot ar pamieru, sakot, ka mieru var panākt, ja viņš kontrolēs Donbasu, Krimu un sev sagrābto teritoriju gar Ukrainas dienvidu krastu.
Putins savas idejas mēģināšot attaisnot ar pseidoreferendumiem okupētajās teritorijās. Kremlis centīšoties pārliecināt pasauli, ka daudzas ekonomiskās problēmas it kā atrisināsies, ja tiks mīkstinātas pret Maskavu vērstās sankcijas.
Eiropas līderiem kārdinājums pieņemt Putina miera piedāvājumu, atsakoties atbalstīt Zelenski.
"Krievija visā tās vēsturē parasti ir slikti uzsākusi karus, taču laika gaitā ir spējusi mobilizēt milzīgus resursus un cilvēkus. Kamēr ukraiņi ir pilnībā atkarīgi no ārvalstu ieročiem, tehnikas un izlūkošanas," atgādina britu militārais eksperts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
