Ukrainas energoapgādē svarīgāks nekā jebkad ir ogļraču darbs

Ukrainas Dnipro reģionā ogļrači gatavi jaunai maiņai. Viņi strādā dziļi pazemē un tumsā, lai tiem, kuri palikuši virszemē, būtu gaisma. Un siltums.

Jurijs

"Esmu iesaistīts šajā jomā jau vairāk nekā 20 gadu. Karš, protams, radikāli mainīja manu dzīvi, jo patlaban Vuhledaras reģionā ir nebeidzama karadarbība. Tur nav iespējams dzīvot, un raktuve, kurā es strādāju, diemžēl vairs nefunkcionē. Rupji runājot, dzīve sākas no nulles."

Šai kompānijai pievienojušies aptuveni 150 ogļraču no okupētajiem reģioniem, bet kopš kara sākuma aptuveni 650 devušies karot uz fronti. Attiecīgi jau tā smagais darbs kļuvis vēl grūtāks, lai noturētu ieguves apjomu, kas ir vitāli svarīgi vietējai energoapgādei.

Serhijs

"Karš mainīja nevis uzņēmuma, bet gan visas valsts dzīvi. Pietrūkst elektrības, gaismas, siltuma. Mēs tagad strādājām intensīvākā režīmā, lai raktu ogles un nodrošinātu mūsu tautai un mūsu ģimenēm siltumu un elektrību."

Laikā, kad Ukrainas atomelektrostacijas ir mērķis okupantiem, raktuves simboliski kļuvušas par sava veida frontes līniju. Ar šo resursu darbināmās termoelektrocentrāles tagad ir svarīgākas nekā jebkad, tātad – arī ogļraču darbs.

Serhijs

"Mēs nākam un strādājam ar optimismu. Cenšamies nedomāt par to, kas notiek ārpus raktuvēm. Strādājam ar smaidu, mēģinām aizmirst. Un. kad mēs dodamies prom, tad jau sākas cita dzīve – izdzīvošana un pārējais."

Skumja ironija – arī pašiem ogļračiem nākas sastapties ar energoapgādes traucējumiem. Vajadzējis pat evakuēt raktuves, līdz inženieri izdomāja sistēmu, kā liftus darbināt ar ģeneratoriem, taču nu jau viss funkcionē. Tagad – darbs diena galā un laiks atgriezties virszemē.