Ukrainas pretuzbrukums: "otras iespējas šogad nebūs"
Putina režīmam zīmīgā datuma priekšvakarā Krievijas spēki sarīkojuši kārtējo trieciendronu uzlidojumus Ukrainai, tostarp galvaspilsētai Kijivai. Vienlaikus iebrucēji pēdējās dienās pastiprinājuši apšaudes Bahmutā. Ukrainas aizstāvju galvenais uzdevums esot sagraut okupācijas spēku cerības ieņemt šo pilsētu līdz 9. maijam. Ukrainas vienības turpina gatavošanos pretuzbrukumam, un daļa karavīru vēl aizvien atrodas mācībās NATO valstīs.
439. dienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā okupantu spēki turpina centienus saglabāt kontroli pār sagrābtajām kaimiņvalsts teritorijām. Ukrainas Bruņotie spēki un teritoriālās aizsardzības vienības nepiekāpīgi pretojas agresijai.
Naktī uz pirmdienu Krievija atkal uzbrukusi Ukrainas galvaspilsētai ar bezpilota lidaparātiem, ievainojot vairākus cilvēkus. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs vēstī, ka uzbrukumos Krievija izmantoja Irānas trieciendronus "Shahed", 35 dronus izdevies notriekt.
Galvenos spēkus Krievija koncentrē Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Marinkas virzienā. Par Bahmutu un Marinku turpinās smagas kaujas.
Bahmutas ieņemšana: "Mūsu uzdevums ir to novērst"
Pēdējās dienās ienaidnieks ir ievērojami pastiprinājis Bahmutas apšaudes intensitāti, taču Ukrainas spēki notur pilsētu. Komentējot situāciju, Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis sacīja, ka Ukrainas armijas galvenais uzdevums ir sagraut okupācijas spēku cerības ieņemt Bahmutu līdz 9. maijam.
Pagājušās nedēļā Sirskis apmeklēja vienības pie Bahmutas, kur notiek vissīvākās kaujas visā frontes līnijas garumā. "Krievi ir palielinājuši smago ieroču apšaudes intensitāti, sākuši izmantot modernāku tehniku un pārgrupē karaspēku," savā "Telegram" kanālā secina komandieris.
Viņaprāt, tas liecina, ka ienaidnieks negrasās mainīt savus plānus un dara visu iespējamo, lai Bahmutu pārņemtu savā kontrolē un turpinātu ofensīvu. Sirskis pieļauj, ka "krievi joprojām cer ieņemt pilsētu līdz 9. maijam". "Mūsu uzdevums ir to novērst," viņš piebilda.
Prigožina informatīvā operācija
Cīņa par Bakhmutu turpinās jau vairākus mēnešus, bet visintensīvākās kaujas šajā reģionā sākās 2022. gada beigās. Kopš tā laika Krievijas spēkiem ir izdevies ieņemt pilsētu puslokā un sagrābt lielu daļu pilsētas teritorijas.
Kaujās Bahmutā galvenokārt ir iesaistītas Krievijas "Vagner" algotņu vienības. Vagneriešu barvedis Jevgeņijs Prigožins pagājušajā nedēļā publiski draudēja izvest savus spēkus no pilsētas, ja netiks nodrošināts pietiekams daudzums munīcijas. Tomēr jau svētdien Prigožins paziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir apsolījusi nodrošināt viņu ar munīciju nepieciešamajā daudzumā.
ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi atzīmē, ka Krievijas spēki pēdējās diennakts laikā ir guvuši dažus teritoriālus panākumus Bahmutā un turpinās uzbrukumi ukraiņu pozīcijām pilsētas rietumu un dienvidu daļā.
Russian forces made some territorial gains in #Bakhmut as of May 7.
Geolocated footage indicates that #Wagner Group forces advanced further west in Bakhmut and near Sakko i Vanzetti (15km north of Bakhmut). https://t.co/En0yrVwPVK https://t.co/t2xrWCzYXD pic.twitter.com/iWXGQnnJ7Z
— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) May 8, 2023
Kā norāda militārie eksperti, Krievijas artilērijas apšaudes Bakhmutā nav mazinājušās, neraugoties uz Prigožina žēlošanos par munīcijas trūkumu. Analītiķu vērtējumā, "Vagner" vadītājs ar šādiem paziņojumiem drīzāk centies rast attaisnojumu lielajiem zaudējumiem algotņu rindās, kas ciesti kaujās par Bahmutu.
Pretuzbrukuma gaidās: dienvidu "evakuācija"
Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs informējis, ka Krievija, "evakuējot" iedzīvotājus no Energodaras, kas atrodas blakus Zaporižjas atomelektrostacijai, ir izraisījusi "nenormālu paniku". Ukrainas armijas ieskatā, okupanti "evakuē" civiliedzīvotājus no ieņemto Ukrainas teritoriju frontes rajoniem, lai izmantotu viņus kā "dzīvo vairogu".
Berdjanskā okupētajā Zaporižjas apgabala daļā jau izmitināti 1679 cilvēki, tostarp 660 bērni, kas uz laiku pārvietoti no frontes rajoniem, paziņoja reģiona prokrieviskais "pagaidu gubernators" Jevhens Balickis. Iepriekš Balickis šādu civiliedzīvotāju pārvietošanu raksturojis kā piespiedu pasākumu, skaidrojot to ar nepieciešamību nodrošināt frontes līnijas tuvumā esošo teritoriju iedzīvotāju drošību.
Kā notiekošo "evakuāciju" apraksta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābā, "šai procedūrai tiek pakļauti tā saukto vietējo iestāžu pārstāvji, kolaboranti, bērni, skolotāji un pedagogi. Tajā pašā laikā bērnu vecākiem tiek draudēts neieskaitīt mācību gadu, ja viņi atsakās "evakuēt" bērnu."
ÐпеÑаÑивна ÑнÑоÑмаÑÑÑ ÑÑаном на 06.00 08.05.2023 Ñодо ÑоÑÑйÑÑкого вÑоÑгненнÑÐÑдеовеÑÑÑÑ, з додаваннÑм загаÐ"ÑÐ½Ð¸Ñ Ð²ÑÑах
Posted by ÐенеÑаÐ"Ñний ÑÑаб ÐСУ / General Staff of the Armed Forces of Ukraine on Sunday, May 7, 2023
Starp praktiskajām "evakuācijas" izpausmēm ir ziņojumi par policijas iecirkņu slēgšanu. "Degvielas uzpildes stacijās ir rindas pēc degvielas, un visi autovadītāji ir informēti, ka jaunas degvielas piegādes nav plānotas," paziņoja ģenerālštābs.
Pretuzbrukums: cerības un gatavība tās piepildīt
Čehijas prezidents, bijušais NATO ģenerālis Petrs Pavels intervijā britu laikrakstam "The Guardian" norādījis, ka Ukrainas armijai šogad būs tikai viena iespēja veikt pretuzbrukumu. Tāpēc viņš aicināja nesteidzināt Ukrainas Bruņotos spēkus, pirms tie ir pilnībā gatavi ofensīvai. Kā ziņots, Čehijas prezidents aprīļa beigās apmeklēja Kijivu.
Během návštěvy Londýna jsem poskytl rozhovor jednomu z nejvýznamnějších britských listů. Vedoucí reportér @guardian @danielboffey se zeptal například na ukrajinskou protiofenzívu. Celý rozhovor si přečtěte na https://t.co/NPGZsLNGPx
— Petr Pavel (@prezidentpavel) May 8, 2023
Pēc Pavela teiktā, Ukrainas spēki ofensīvas laikā jebkurā gadījumā cietīs "briesmīgus zaudējumus", taču pretuzbrukumam vajadzētu būt sekmīgam.
Iepriekš Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs intervijā ASV laikrakstam "The Washington Post" atzīmēja, ka pasaulē ir pārspīlētas cerības par Ukrainas Bruņoto spēku gatavoto pretuzbrukumu.
💬The world has overestimated expectations from the upcoming Ukrainian #counteroffensive, Ukraine's Defense Minister Oleksii #Reznikov told The Washington Post.
According to the him, "most people are waiting for something huge," but this can lead to "emotional disappointment." pic.twitter.com/o1CthEFfIA
— KyivPost (@KyivPost) May 7, 2023
"Lielākā daļa cilvēku gaida kaut ko lielu," sacīja Rezņikovs un brīdināja, ka viņiem var nākties piedzīvot vilšanos.
Ministrs sacīja, ka Rietumu partneri viņam teikuši, ka viņiem ir nepieciešams "vēl viens veiksmes piemērs", ko parādīt saviem vēlētājiem. "Bet es nevaru jums pateikt, kāds būs šo panākumu mērogs: 10 kilometri, 30 kilometri, 100 kilometri, 200 kilometri?" uzsvēra Ukrainas aizsardzības ministrs.
Pēc Rezņikova teiktā, ne visas Ukrainas spēku vienības ir gatavas operācijai, jo daļa militāro vienību vēl aizvien tiek apmācītas NATO valstīs.
Kijivieši TV3 Ziņām: "Mēs visi uz to ļoti ceram"
"Ļoti gaidām, mēs visi uz to ļoti ceram. Mums mūsu zeme ir jāatgūst. Galvenais, lai ir pietiekami bruņojums un pretgaisa aizsardzība. Mēs saviem karavīriem ticam kā kara sākumā, tāpat arī šodien," tā par gaidāmo Ukrainas spēku pretuzbrukumu TV3 Ziņām sacīja Kijivā sastaptais Oleksandrs.
Arī citi uzrunātie Kijivas iedzīvotāji pauda dalītas sajūtas par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu. No vienas puses visi vēlas, lai Ukraina atbrīvo savas teritorijas, bet no otras puses – saprot, ka Ukrainas teritoriju atbrīvošanas operācija prasīs arī daudz upurus ukraiņu karavīru rindās.
"Visi runā par pretuzbrukumu, bet tas nesīs ļoti daudz mūsu puišu upurus. Es, protams, gaidu uzvaru, bet par pretuzbrukumu domāju ar lielām sāpēm," teica kijiviete Aļona.
Bet TV3 Ziņu filmēšanas grupas sastaptā Natālija norādīja: "Jūs paši zināt, ar ko mēs cīnāmies. Viss būs labi, viss būs Ukraina!"
Krievijas spēku vājais posms
ASV Kara studiju institūta analītiķi apšaubījuši Krievijas aizsardzības spējas visā frontes līnijā. Problēmas komandķēdē būtiski ietekmējot Krievijas bruņoto spēku spēju veikt koordinētas operācijas un saskaņotu aizsardzības kampaņu visā frontē.
Iepriekš ISW eksperti atzīmēja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir mainījusi prioritātes kaujas laukā, uzmanību no Bahmutas sagrābšanas pārorientējot uz gatavošanos Ukrainas pretuzbrukumam.
Prognozes par "reālu sarunu" atsākšanu
Tikmēr bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers prognozē, ka līdz gada beigām starp Ukrainu un Krieviju ir iespējamas "reālas sarunas". Pieredzējušais diplomāts intervijā telekanālam "CBS News" sacīja, ka sarunas starp abām valstīm būs iespējamas, pateicoties Ķīnai.
TOMORROW: Former Secretary of State, Henry Kissinger talks with "Sunday Morning" senior contributor Ted Koppel about today's global tensions in Ukraine. https://t.co/uAQ8KQE7GQ pic.twitter.com/Y2M2od3lGt
— CBS Sunday Morning 🌞 (@CBSSunday) May 6, 2023
"Tagad, kad Ķīna ir iesaistījusies sarunās, es domāju, ka līdz gada beigām tās sasniegs kulmināciju. Mēs runāsim par sarunu procesu un pat reālām sarunām [starp Ukrainu un Krieviju]," sacīja Kisindžers.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
