Uz saturu

Vitkofs neizslēdz iespēju piešķirt Ukrainai garantijas saskaņā ar NATO 5. pantu

Ukrainai vēl nav iespējas kļūt par NATO locekli, ņemot vērā Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu nostāju, taču jautājums par to, vai tai tiks sniegtas garantijas saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības līguma 5. pantu, joprojām paliek atklāts. To sacījis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Viņš uzskata, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un viņa labā roka Andrijs Jermaks ir atzinuši, ka Ukraina nevarēs kļūt par NATO locekli.

2025. gada 22. martā 15:56

Vitkofs norādīja, ka ir bijusi runa par to, vai Ukraina varētu saņemt aizsardzību saskaņā ar 5. pantu, neskatoties uz to, ka tā nav NATO dalībvalsts. "Vai Ukraina to saņems no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Eiropas valstīm, neskatoties uz to, ka tā nav NATO dalībniece? Es domāju, ka šis jautājums vēl ir atvērts diskusijām," viņš teica intervijā ar Takeru Karlsonu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Itālijas premjerministre Džorģija Meloni martā izvirzīja priekšlikumu attiecināt NATO 5. pantu uz Ukrainu, nenodrošinot tai pilnīgu dalību aliansē. Saskaņā ar Meloni vārdiem, tas būtu "garantija stabilai, ilgtermiņa un efektīvai drošībai".

Vitkofs uzskata, ka ir būtiski rīkot prezidenta vēlēšanas Ukrainā. Viņš norādīja, ka Zelenskis ir ļoti sarežģītā situācijā, stāvot pretī kodolvalstij, kuras iedzīvotāju skaits ir četras reizes lielāks nekā Ukrainā. Vitkofs uzskata, ka tagad ir vislabākais laiks, lai noslēgtu vienošanos, kuru prezidents Tramps varētu izpildīt.

Stīvs Vitkofs arī uzskata, ka lielākā problēma Krievijas karā pret Ukrainu ir Krima un četras citas reģionālas teritorijas, kuras Krievija ir okupējusi, un to gatavība atzīt šīs teritorijas kā Krievijas daļu. Viņš uzsvēra, ka šīs teritorijas jau de facto kontrolē Krievija un ka Krievijas referendumi, kuros lielākā daļa cilvēku pauda vēlmi būt pakļautiem Krievijas varai, padara šo jautājumu par galveno konflikta kodolu.

Zelenskis ir vairākkārt uzsvēris, ka Ukraina neatzīst okupētās teritorijas kā Krievijas sastāvdaļu, tostarp Krimu. Viņš norādīja, ka pirmā nepieciešamā darbība būtu beznosacījumu pamiers, un tikai pēc tam varēs risināt citus jautājumus, tostarp teritoriālos jautājumus, kas būs viens no galvenajiem tēmas nākamajās sarunās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm