Zinātnieki pie Rietumaustrālijas krastiem atklāj lielāko augu uz planētas Zeme

Apmēram pirms 4500 gadiem iesējusies sēkla, kas radusies no divām dažādām jūraszāles sugām, atklāta kaut kur tagad zināmajā Haizivju līcī, netālu no Austrālijas rietumu krasta.

Zinātnieki ir atklājuši, ka no šīs sēklas ir izaudzis lielākais augs uz Zemes, kas aptver aptuveni 200 kvadrātkilometrus jeb aptuveni 20 000 regbija lauku vai vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Manhetenas salas izmēru.

Specifiskā auga suga ir Posidonia australis, kas pazīstams arī kā šķiedru bumbiņu nezāle vai lentveida nezāle un parasti ir sastopams Austrālijas dienvidu piekrastē.

Kad zinātnieki sāka meklēt atrastā auga ģenētiskās atšķirības no citiem savas sugas brāļiem, viņi saskārās ar mīklu – paraugi, kas ņemti no vietām, kas atradās 180 kilometru attālumā viena no otras, liecināja, ka tie nav vairāki Posidonia australis īpatņi, bet gan viens vesels, milzīgs augs.

"Mēs domājām, kas pie velna šeit notiek? Mēs bijām pilnībā satriekti par atklājumu," norāda Flindersas Universitātes ekologs, doktors Martins Brīds.

Rietumaustrālijas Universitātes (UWA) studente, pētniece Džeina Edželo informējusi, ka, meklējot sugas variācijas, tika pārbaudīti aptuveni 18 000 ģenētisko marķieru, un pētnieki atklāja, ka tas ir viens augs, kas izplatījies, izmantojot sakneņus, līdzīgi kā to dara zāliens.

"Šķiet, ka esošās 200 kvadrātkilometru lielās nezāļu pļavas ir izpletušās no viena, kolonizējoša stāda," secinājusi pētniece. Augs tagad izplatījies kā pļava, nodrošinot dzīvotni ļoti daudzām jūras sugām, tostarp bruņurupučiem, delfīniem, dugongiem, krabjiem un zivīm.

Lentes nezāļu sakneņi var izaugt līdz 35 centimetriem gadā, un, izmantojot šo ātrumu, pētījuma autori, kas publicējuši informāciju "Proceedings of the Royal Society B", lēš, ka augam bijuši nepieciešami vismaz 4500 gadi, lai tas izplatītos tādā mērogā kā pašlaik.

Pētījuma līdzautore, doktore Elizabete Sinklera sacīja, ka zinātnieki nav devuši attiecīgajam augam segvārdu, un oriģinālajiem paraugiem, kas ņemti no jūraszāles pļavas, sākotnēji bija 116 dažādas etiķetes ar GPS koordinātām, kamēr tās tika uzglabātas, lai tās sasaldētu līdz gatavībai ņemt ģenētiskos paraugus.

Augs ir izveidojis milzīgas, blīvas pļavas, kas atsevišķos apgabalos stiepjas uz visām pusēm, cik tālu vien sniedzas acs. Auga skaras vietām ir tikai 10 centimetrus garas, bet vietām sniedzas līdz pat metram. Apstākļi pašā Haizivju līcī ir izaicinoši. Augs ir atradis veidu, kā izdzīvot apgabalos, kur jūras ūdens sāļums divreiz pārsniedz ūdens sāļumu citviet līcī, un tas var attīstīties, ja ūdens sasilst līdz noteiktai temperatūras pakāpei.

Pētnieki lēš, ka jūraszāles auga izdzīvošana ir saistīta ar to, kā tas ir saglabājis visas hromosomas no saviem abiem vecākiem, kas piešķīrušas tam ģenētisko daudzveidību. Visi gēni no mātes un tēva puses ir apvienoti augā.

Augs pleties, pateicoties savai paša spējai augt, nevis izkliedēt sēklas. Zinātniekiem iepriekš bija mīkla tas, ka augs netika vairojies, bet tik ilgi izdzīvojis. "Augiem, kuriem nav dzimumattiecību, mēdz būt arī samazināta ģenētiskā daudzveidība, kas tiem parasti ir nepieciešama, saskaroties ar vides izmaiņām," teica pētnieki. Zinātnieki ir atklājuši dažas ļoti smalkas mutācijas auga ģenētikā tā augšas vietās, kas varētu arī izskaidrot tā ārkārtējo ilgmūžību.

Haizivju līča nezāles platība ir aptuveni 20 000 hektāru (49 000 akru), tādējādi tas pārsniedz drebošo apses koku audzes izmērus Jūtā, ko bieži dēvē par pasaulē lielāko augu un kas aizņem 43 hektārus.

Citu jūraszāļu sugu ģenētiskie pētījumi liecina, ka augi varētu dzīvot no 2000 līdz 100 000 gadu, tāpēc Makmahons sacīja, ka aprēķins, ka Haizivju līcī ņemtais paraugs ir 4500 gadus vecs, atbilst šim diapazonam.

Šī tipa augu augšanas modelis veicina to ilgmūžību. Tie var augt uz barības vielām bagātām zonam, kur var piekļūt tiem nepieciešamajām barības vielām, sniedzoties to augšanai atļautās teritorijas robežās, vai prom no stresa pakļautām vietām. Tādējādi, atrodoties augšanai pareizā vietā, augi var izdzīvot ļoti ilgi.