Jaunumi! Iespējams, Latvijā, tāpat kā Igaunijā, turpmāk ceļa nodokli tomēr iekasēs no degvielas cenas
Autoceļus mēdz dēvēt par valsts artēriju, un, ja uz to tā skatās, var teikt, ka mūsējā strauji izsīkst. Ar katru gadu valsts ceļu stāvoklis pasliktinās, jo pieejamais budžets neļauj paveikt visus vajadzīgos remontus. Saprotot, ka pašreizējais ceļu pārvaldības modelis ir neefektīvs, ministrija meklē jaunus veidus. Kā viens no variantiem tiek apsvērts nodokļus iekasēt no degvielas cenas, kā tas ir Igaunijā.
No visiem valsts ceļiem aptuveni puse ir sliktā stāvoklī. Bet naudas, lai tos visus savestu kārtībā, pašlaik nav. Lai pilnvērtīgi varētu remontēt bojātos ceļus, vēlamais finansējums būtu 585 miljoni eiro gadā, bet pašreizējais ir 319 miljoni eiro. Turklāt lielākā daļa no šīs naudas nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem, par kuru remontēt drīkst tikai galvenās nozīmes autoceļus.
Jānis Lange, Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdis
Vissliktākā situācija ir uz reģionālajiem ceļiem un it sevišķi uz vietējiem ceļiem, kuriem nav iespējams novirzīt ES struktūrfondus. Tos finansē tikai no valsts budžeta. To apliecina katrs pavasaris, ka grants ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, un mēs ieviešam masu ierobežojumus, un iedzīvotājiem ir jāsastopas ar šīm neērtībām.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā valsts budžeta finansējums ceļiem ir vismazākais – vien 146 miljoni eiro. Piemēram, Lietuvā tas ir teju četrkārtīgs. Par šo naudu kaimiņzemē ne tikai uztur jau esošos ceļus, bet domā plašāk.
Zigmants Perveneckis, Lietuvas ceļu administrācijas vadītāja vietnieks
Par svarīgu mērķi esam izvirzījuši jaunu ceļu būvniecību. Vēlamies savienot Lietuvu ar Rietumeiropu. Plānos ir izbūvēt autoceļu no Kauņas līdz Varšavai.
Tikmēr Latvijā pašlaik atlikto remontdarbu deficīts jau ir sasniedzis 4,5 miljardus eiro. Nepadarīto darbu saraksts ir garš.
Andris Bērziņš, Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdis
Nav remontēti tilti, nav remontēti ceļi, ir tikai pa ceļu virskārtas labotas. Es stipri šaubos, ka šajā situācijā mēs varēsim rast tādus līdzekļus, lai šo caurumu aizpildītu.
Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi valsts budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, bet reāli to uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 200 miljonus eiro. Tā kā pieejamais budžets nedod iespēju stāvokli būtiski uzlabot, meklēti veidi, kā to risināt. Satiksmes ministrija apsver ceļu fonda atjaunošanu vai mainīt nodokļa iekasēšanas veidu. Piemēram, iekļaut nodokli degvielas cenā, tā apmēru sasaistot ar nobraukumu. Par iespējamiem risinājumiem lemj speciāli izveidota darba grupa.
Uldis Augulis, satiksmes ministrs (ZZS)
Uzdevums darba grupai ir līdz jūlija beigām nākt klajā ar izvērtējumu. Ko tas nozīmē no sociālekonomiskā aspekta, jo pašlaik šī ideja nav ne sarēķināta, ne aprēķināta.
Šogad plānos ir uzlabot ceļus 1200 kilometru garumā, kas ir par 13 kilometriem vairāk nekā pērn. Lielākie būvdarbi būs uz Liepājas un Daugavpils šosejām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
