Apskats: Kā Rimšēvičs no spoža baņķiera kļuva par aizdomās turēto?

TV3 Ziņas atklāj – kā visus šos garos gadus Rimšēvičam izdevās noturēties augstajā amatā? Uz ko balstījās viņa autoritāte? Kādas bijušas lielākās veiksmes un izgāšanās?

Inteliģents, pieklusināts, pieklājīgs un patīkamu balss tembru – Ilmārs Rimšēvičs kā centīgs jaunietis vēl padomju savienības pēdējos gados – 1988. gadā izcīnīja iespēju studēt Universitātē ASV. Viņa karjera 90. gados attīstījās tikai šim pārmaiņu laikam iespējamos, galvu reibinošos tempos.

1990.gadā Rimšēvičs RTU pabeidza ārējo ekonomisko sakaru specialitāti,un nākamos divus gadus stažējās Somijas, Zviedrijas, Kanādas, ASV Centrālajās bankās. 1992. gadā Klārksonas universitātē ASV ieguvis finanšu vadības maģistra grādu, šajā pašā gadā Augstākā padome 27 gadus veco Rimšēviču apstiprināja par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Savu priekšnieku, bankas prezidentu Eināru Repši, Rimšēvičs amatā nomainīja 2001. gadā. Kopumā pie finanšu sektora grožiem viņš klāt bijis 26 gadus.

Māris Zanders

Žurnālists

Viņš ir bijis bankas otrā persona, kopš tās izveides. Kā savulaik Vecrīgā runāja – banku vairāk vadīja Rimšēvičs, nekā Repše.

Savu gadiem būvēto autoritāti, ietekmi nekad nav noliedzis arī pats Rimšēvičs. 2003. gada ierakstā viņš ar gandarījumu atskatījās uz iepriekš paveikto.

Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas Bankas prezidents (2003. gada ieraksts)

Ja mēs atceramies 1992. gadu, kad šeit plosījās inflācija 1000% gadā, un tagad šeit ir otrā stabilākā inflācija Centrālajā un Austrumeiropā. Tas ir sasniegums, ko grūti pārvērtēt.

Politiķu vidū Rimšēvičs neapšaubāmi bija cienīts, to apliecināja Saeimas lēmums pārvēlēt viņu augstajā amatā divas reizes pēc kārtas – 2007. un 2013. gadā.

Ekonomists Gatis Eglītis apgalvo, ka tieši Rimšēvičs visus šos gadus bijis de facto galvenais banku uzraugs Latvijā un viņam pienākas liela daļa vainas par lielākajām neveiksmēm banku sektorā.

Gatis Eglītis

Ekonomists

Rimšēviča kunga ietekme uz finanšu sektoru, FKTK bijusi pietiekoši nozīmīga, lai lēmumus ietekmētu, noteikti. Ne tikai attiecībā uz nerezidentu bankām, bet arī "Parex" glābšanu, "Krājbanku". Tie bija lielie lēmumi, kuros, esmu pārliecināts, Rimšēviča kungs ņēma aktīvu darbību.

Māris Zanders

Žurnālists

Tad, kad tas bankai nebija izdevīgi, tā ļoti veikli distancējās savā "ziloņkaula tornī".

Par spīti neveiksmēm komercbanku uzraudzībā, viņam ir ar ko lepoties – lats vienmēr palicis stabils, Rimšēviča laikā Latvija izpildīja prasības, lai ieviestu eiro un atrastu savu vietu pārtikušo valstu klubā OECD.

Māris Zanders

ŽurnālistsViņa problēma ir tāda, ka jūtot sevi kā tādu milzu autoritāti, vienu no vadošajiem personāžiem valstī, viņš pazaudējis to sajūtu, ka viņš ir pirmais puisis ciemā. Tomēr ir jāpadomā, ar ko viņš tiekas. Viņam radusies sajūta, ka neaizskaramības un autoritātes aura ir tik liela, ka viņš var kaut ar vislabākajiem nodomiem tikties ar jebko.

Savulaik mediji ziņoja par Rimšēviča lidojumu "Skonto" īpašnieka Gunta Indriksona nofraktētā privātreisā uz viņa dzimšanas dienas svinībām Barselonā.

Tagad Rimšēvičs ir atzinis, ka ticies gan ar apsūdzēto maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, gan skandalozu slavu guvušo uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš līdz ar Rimšēviču ir otrs aizturētais un aizdomās turētais tagad KNAB sāktajā kriminālprocesā. Pēc neoficiālām ziņām, tas saistīts ar kukuļošanu "Trasta komercbankā".

Gatis Eglītis

Ekonomists

Uzskatu, ka viņam uzreiz vajadzēja atkāpties, kaut vai uz izmeklēšanas laiku. Tā būtu normāla prakse Ziemeļvalstīs. Arī ECB ir nostādīta neērtā situācijā – nesaprot, ko darīt.

Gadiem rūpīgi koptā un izlolotā baņķiera karjera tagad ir sagruvusi zem apsūdzību svara. Ja ne šis skandāls, tad Rimšēvičs amatā būtu bijis līdz 2019. gadam, un tad, pēc intervijās teiktā, meklētu citus izaicinājumus, piemēram, lasot lekcijas augstskolās.