Kultūras un izklaides nozare bažīga par nākotni Covid‑19 ierobežojumu dēļ
Smags turpmākais mēnesis paredzams kultūras un izklaides nozarei saistībā ar no 9.novembra aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem ārkārtējās situācijas dēļ, kas nozari dara bažīgu par nākotni, vēsta TV3 ziņas.
No 9.novembra aizliegtas visas teātra izrādes, koncerti un citi publiskie pasākumi. Gan kultūras, gan izklaides nozare uzsver, tas ir smags trieciens, jo jau kopš pavasara tā nevienu brīdi nav strādājusi ar pilnu jaudu. Un, lai gan jaunie ierobežojumi patlaban paredzēti vien mēnesi, citi jau tagad gatavojas sliktākajam scenārijam.
Lasi vēl: Covid-19 krīzē cietušie uzņēmumi atbalstu saņems decembrī
Piemēram, Dailes teātris, nelolo lielas cerības, ka situācija uzlabosies arī pēc 6.decembra. Tādēļ šeit šī gada pēdējā izrāde jau nospēlēta un teātra vadība pieņēmusi lēmumu, savu darbību jau šobrīd apturēt līdz pat gada beigām. Teātrī gan turpināsies mēģinājumi un darbs pie jauniem iestudējumiem. Dailes teātra direktors Juris Žagars uzsver, izrāžu apturēšanai iemesli bijuši vairāki. Tostarp, bažas, ka decembra izrādes, ja ar drīkstēs spēlēt, nesīs tikai zaudējumus.
"Ir nepieciešams minimālais skatītāju skaits zālē, lai izrādi rādīt būtu rentabli. Ja arī pēc 6. decembra ierobežojumus atvieglos un zālē varēs atrasties 50 vai 100 cilvēki vienalga mēs šādā situācijā nevaram atļauties šādus finansiālus riskus."
Turklāt jau tagad jāatdod skatītājiem nauda par novembrī un decembrī atceltajām izrādēm. Tam solīts atbalsts no valsts, jo patlaban teātrim naudas palicis vien tik, lai izdzīvotu līdz gada beigām.
Šonedēļ ministrija pieņems lēmumu, kā iedarbināt kompensējamos finanšu mehānismus, lai mēs varētu atdot nopirkto biļešu naudu. Tādā ziņā valsts kapitālsabiedrībām situācija ir nedaudz prognozējamāka, nekā individuālajiem biznesiem.
Vēl sarežģītāk ir mazajiem teātriem. Piemēram "Dirty Deal Teatro", kas strādā kā biedrība, tādas palīdzība kā Dailes teātrim nebūs. Taču rēķini jāmaksā.
"Tas ir ļoti sāpīgi. Es ļoti labi zinu, ka šīs telpas pieder konkrētai organizācijai, kas arī ir biedrība. Un es ļoti labi zinu, ja es prasīšu īres atlaides, tad atkal kādam viņu cilvēkam nebūs iespēja samaksāt."
Teātrim bažas arī par nākotni. Lai gan izrādes turpina iestudēt, jādomā, kā un vai vispār tās turpmāk būs iespējams parādīt.
"Ja mums tagad ir aptuveni skaidrs, kad kaut kas sāks vērties ciet, kad mazliet vērties vaļā, tad ir neziņa, kas notiks nākamajā gadā ar finansējumu. Faktiski es sāku saprast, ka šī, iespējams, ir jaunā normālība. Un mums jaunajā normālībā ir jāsāk atkal normāli dzīvot," atzīst Sīle.
Taču, vai visi uzņēmēji izklaides nozarē spēs pārdzīvot vēl vienu ārkārtas situāciju, bažas pauž Latvijas pasākumu producentu asociācija. Tā uzsver – ienākumu kritums kopš pavasara ir vismaz 80%, un situācija labāka nekļūst.
"Es domāju, ka mūsu industrijā jau vismaz 50% darbinieku ir atlaisti pavasara un vasaras laikā. Tā kā šobrīd mēs jau esam uz tāda izdzīvošanas sliekšņa. Un, ja nebūs adekvātas palīdzības vai kaut kādi aizsargmehānismi mūsu nozarē, līdz pavasarim liela daļa kompāniju vairs nevarēs izdzīvot."
Patlaban gan privātajam izklaides, gan kultūras sektoram nekādi īpaši atbalsta pasākumi solīti netiek.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
