Uzņēmēji: valsts nepamatota iesaiste komercdarbībā joprojām ir Latvijā aktuāla problēma
Uzņēmēji ir nemierā ar Latvijā arvien plaši izplatīto praksi valdības institūcijām – īpaši pašvaldībām – iesaistīties komercdarbībā, kas Latvijā kropļo konkurenci un var radīt korupcijai labvēlīgu augsni, kas šeit esot divreiz plašāk izplatīta nekā vidēji citviet attīstītās valstīs, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijas valsts pārvaldes iekārtas jau paredz situācijas, pie kurām valsts vai pašvaldību iesaiste komercdarbībā ir pieļaujama. Ja tas saistīts ar stratēģiskās attīstības vai valsts drošības jautājumiem, kā arī situācijās, kad pastāv tirgus nepilnība, proti, kādas konkrētas preces pakalpojumus vai funkcijas privātais sektors sabiedrībai nenodrošina.
Tomēr ir daudzi piemēri, kad publiskais sektors konkurē ar privāto, lai gan tirgus nepilnība nav saskatāma. Viens no skaļākajiem gadījumiem bijis neveiksmīgais un skandalozais "Aqua Riga" projekts. Pašvaldībai piederošās firmas "Rīgas ūdens" meitas uzņēmums iesaistījās fasētā dzeramā ūdens tirgū.
Šis gan ir tikai viens piemērs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā klāsta, ka attīstītajās valstīs publiskā sektora dalība komercdarbībā ir ap 20% no visas ekonomikas. Latvijā šis īpatsvars ir divreiz augstāks. Problēmas esot gan pašvaldību, gan valsts pusē tādās jomās kā augstākā izglītība, apsardze, atkritumu apsaimniekošana, pārvadājumi, ēdināšana un daudzas citas.
"Ja publiskais sektors pats darbojas komercdarbībā, tas spiež ārā privāto sektoru, bieži ir neefektīvs, izmaksas ir lielākas un citi tirgus kropļojumi. Iedzīvotāji pakalpojumu saņem pa lielam dārgāku un mazāk kvalitatīvu," skaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Uzņēmēji trešdien, 9. decembrī, sarīkoja diskusiju sadarbībā ar Konkurences padomi. Pasākumā prezentēti jauna pētījuma rezultāti – 52,4% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumus labāk pārvalda privātais sektors. Par labu pašvaldībām atbildēja vien 16,5% respondentu. Vienlaikus gan tikai trešdaļa aptaujāto uzskata, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā kropļo konkurenci.
Starp biežākajiem iemesliem, kāpēc pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā, nosaukts augsts korupcijas risks, nekvalificētu cilvēku salikšana amatos, kā arī tas, ka vietvarai vajadzētu veltīt visus resursus saviem tiešajiem pienākumiem.
"Katram jābūt savai lomai. Publiskajam sektoram jābūt kā dārzniekam, kas izveidos apstākļus, un privātajam sektoram jāsaimnieko. Sanāk ļoti negodīgi. Ja privātais ieķīlā savu māju, riskē, pretim stāv publiskais sektors un ar šī privātā cilvēku naudu vēl ar viņu konkurē."
No šā gada Konkurences padome ieguvusi plašākas pilnvaras vērsties pret publiskām personām par tirgus kropļošanu. Saņemts jau aptuveni 100 ziņojumu, sāktas izpētes saistībā ar asenizācijas, ūdenssaimniecības tīklu izbūves un kapu rakšanas pakalpojumiem.
"Tāpēc arī ir konkurences uzraudzības iestādes kā tādas – lai novērstu acīmredzamus trūkumus preces vai pakalpojuma ceļā pie lūdz patērētājam, sadārdzinot, pazeminot kvalitāti vai uzspiežot vienu vai otru noteiktu preci," analizēja Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Pirmajā gadā Konkurences padome gan jaunās pilnvaras vēl neizmanto sodīšanai un darbojas atbilstoši "Konsultē vispirms" principam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
