Depozīta sistēmā pieaugs izmaksas ražotājiem; dzērieni Latvijā kļūs dārgāki
Dzērieni Latvijā kļūs dārgāki, tā uzskata Alkohola nozares asociācijā. Ražotājiem un izplatītājiem no aprīļa būtiski pieaugs izmaksas par dalību iepakojuma depozīta sistēmā, kas tālāk atspoguļosies cenās gala patērētājiem. Vienlaikus pašam depozīta sistēmas operatoram draud kompensācijas maksājums valstij par nesavākto taras apjomu, vēsta TV3 Ziņas.
Pie taromātiem jau esam pieraduši, bet faktiski iepakojuma depozīta sistēma joprojām ir samērā jauna. To ieviesa pērnā gada 1. februārī. Tas nozīmē, ka esam aizvadījuši sistēmas pirmo gadu.
Iepakojumu aprites sistēmu finansē no trim avotiem – ieņēmumi par pārstrādāto materiālu realizēšanu, depozīta maksa par to taru, ko iedzīvotāji nenodod atpakaļ, kā arī dzērienu ražotāju vai izplatītāju maksājumi par dalību sistēmā.
Uz šiem tā sauktajiem iepakotājiem attiecināma tikai tā sistēmas izdevumu daļa, ko nenosedz pirmie divi avoti. Taču tieši šī, trešā, pozīcija no aprīļa dramatiski pieaugs. Regulators apstiprinājis, ka atkarībā no dažāda veida plastmasas, metāla vai stikla iepakojuma par vienu vienību tā kāps amplitūdā no 58% līdz pat par 7,6 reizēm.
"Tas ir pilnīgi normāli, ka jaunai depozīta sistēmas pirmajā darbības gadā šis dalības maksas ir salīdzinoši nelielas. Tieši tāpat ir Latvijā. Pats galvenais iemesls ir atgriešanas rādītājs."
Proti, sākumā depozīta sistēma tikai ieskrienas un vēlāk iedzīvotāji atdot atpakaļ vairāk taras, tādējādi mazāk naudas paliek operatoram. Tāpat pieaug loģistikas izmaksas un apsaimniekošanas maksājumi tirgotājiem.
Tomēr, piemēram, Alkohola nozares asociācija pagalam nav apmierināta un saka, ka trūkstot caurskatāmības par šīm izmaksām.
"Izraisījis sava veida sašutumu. Šīs izmaksas iepakojumam būtiski pieaug, kas noteikti palielinās cenas gala patērētājiem."
Depozīta sistēmu uzrauga Valsts vides dienests. Tajā nepiekrīt ražotāju bažām un atzīmē, ka arī pirms depozīta sistēmas iepakotāji maksāja par taras apsaimniekošanu.
"Pirmajā gadā faktiski samazinājās šis izmaksas šiem ražotājiem. Šeit par tādu izmaksu pieaugumu mēs faktiski nevaram runāt. Pirmais gads faktiski bija izdevīgāks ražotājiem un iepakotājiem."
Sākotnējā sistēmas operatora plānā iepakotāju maksājumu pieaugums otrajā gadā bija iezīmēts vēl lielāks PET iepakojumam, bet mazāks stiklam.
Sistēmas darbības pirmā gada oficiālais pārskats vēl nav iesniegts, bet operatīvā informācija liecina, ka nav izpildīti noteiktie mērķi tieši attiecībā uz šo PET iepakojumu. Tas nozīmē, ka operatoram varētu būt jāveic maksājums valsts budžetā par nesavākto apjomu.
"Sistēma, šī ražotāja atbildība darbojas tādā veidā, ka ražotāji, iepakotāji ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļu nomaksas, savukārt apmaksā atkritumu aprites nodrošināšanu. Gadījumā, ja šie mērķi netiek sasniegti, tad ir jāveic dabas resursu nodokļu maksājums valsts budžetā," pauda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore.
Precīzas summas atklātas netiek, bet, noprotams, ka te runa par vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Jāpiebilst, ka visas šīs izmaiņas neietekmē pašu depozīta maksu iedzīvotājiem. Tā joprojām būs 10 centu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
