Eiropas Parlamenta pārstāvji: Latvijai jāuzlabo darbs finanšu noziegumu apkarošanā

Komitejas pārstāvji, kuri divas dienas pavadīja Latvijā, gan uzslavēja mūsu valsti par paveikto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā.

Latvija kā viens no naudas atmazgāšanas centriem Eiropā izgaismojās gada sākumā, kad pēc ASV atbildīgo iestāžu lēmumiem savu darbību bija spiesta pārtraukt "ABLV Bank". Naudas atmazgāšanas izkaušanas komitejas pārstāvji tikās ar bankas likvidatoriem, atbildīgo iestāžu vadītājiem un Saeimas deputātiem.

Jeppe Kofods

Eiropas Parlamenta finanšu noziegumu apkarošanas komitejas vadītājs

Mēs zinām, ka nerezidentu noguldījumi un naudas plūsmas Latvijā ir ievērojamas. Latvijas finanšu sistēma ir tikusi izmantota naudas atmazgāšanas shēmām apjomā, kam grūti atrast līdzvērtīgus analogus Eiropā.

Komiteja secinājusi, – lai arī lēni, situācija uzlabojas. Latvija esot sapratusi, ka tik lielu nerezidentu un čaulu kompāniju darbība apkalpojama ilgtermiņā.

Eiropas Parlamenta finanšu noziegumu apkarošanas komitejas deputāts Petrs Ježeks norāda: "Lielākais panākums ir nerezidentu noguldījuma īpatsvara samazinājums. 2015. gadā vietējo un Eiropas Savienības pilsoņu noguldījums bankās veidoja 65%, bet tagad tie ir jau 90%, kas ir būtiska izmaiņa."

Ježeks norādīja, ka kopumā Latvija apzinās situāciju banku sektorā, tomēr vēl būtu vajadzīgi vairāki uzlabojumi, īpaši tiesu sistēmā. Esot nepieciešams vairāk izmeklēšanas lietu tieši finanšu noziegumu jomā un tām sekojošo notiesājošu spriedumu.

Ježeks sarunās ar Latvijas pārstāvjiem guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvijā var sagaidīt reālus izmeklēšanas rezultātus. Eiropas Parlaments arī sekojot līdzi tam, cik aktīvi dalībvalstis savos likumos iestrādā Eiropas Savienības prasības finanšu noziegumu apkarošanā, un šajā ziņā Latvijas, tāpat kā daudzu citu Eiropas Savienības dalībvalstu, rīcība nav pietiekama.