"Enerģētiskā krīze Latvijā pārvarēta": kritušās elektrības cenas, vairāk ražojam uz vietas, pauž AST

Kā norāda uzņēmumā "Augstsprieguma tīkls", tad 2022. gada enerģētiskās krīzes simptomi bija nepieredzēti augsta elektroenerģijas cena biržā. Latvijā tā vidēji bija 227 eiro par megavatstundu. Tāpat saspringti bija enerģijas importa apstākļi. Savukārt 2023. gadā elektroenerģijas cenas biržā Latvijā samazinājās vairāk nekā uz pusi, proti, bija 94 eiro par megavatstundu.

Baltijas valstīs kopumā 2023. gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums pirmo reizi sasniedza 40% no patērētās elektroenerģijas. Latvijā 2023. gadā – no atjaunojamiem resursiem ražotā elektroenerģijas bija 68% no kopējā uz vietas patērētā apjoma, liecina  (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Gatis Junghāns

AST valdes loceklis

"2023. gads ir unikāls ar to, ka gan Latvija, gan pārējās Baltijas valstis pirmo reizi nenopirka nevienu elektroenerģijas vai dabas gāzes megavatstundu no Krievijas. Baltijas valstu atkarība no Krievijas enerģijas ir kļuvusi par vēsturi. Baltijas valstu energosistēma ar jaudīgiem starpsavienojumiem ir integrēta vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Papildus stabilā tempā Baltijas energosistēmā tiek attīstītas vēja un saules elektrostacijas, kas mazina reģiona atkarību no enerģijas importa."

2024. gada sākumā Baltijas valstīs saules elektrostacijās uzstādītā kopējā jauda jau pārsniedz 2100 MW un vēja elektrostacijās uzstādītā jauda pārsniedz 1800 MW, sacīja Junghāns.

Zemākas ražošanas izmaksas

Elektroenerģijas cenu samazinājumu 2023. gadā galvenokārt veicināja zemākas gāzes un citu fosilo resursu cenas, kā arī augstāka vēja un saules elektrostaciju izstrāde.

Jau 2023. gada janvārī Latvijā elektroenerģijas vidējā mēneša cena pirmo reizi kopš 2021. gada augusta paslīdēja zem 100 eiro atzīmes par megavatstundu. Zemākā mēneša vidējā cena bija aprīlī – 65,89 eiro par megavatstundu. Savukārt augstākā – 117,25 eiro par megavatstundu – septembrī.

2023. gadā Latvijā saražotas 6 083 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 26,2% vairāk nekā pirms gada. Savukārt patēriņš samazinājās par 3,4%, sasniedzot 6 887 gigavatstundas. Tādējādi Latvijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 88,3% apmērā (palielinājums par 21 procentpunktu).

Iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 804 GWh – tika importēts no kaimiņvalstīm.

Pieaugums vērojams visos zaļās enerģijas veidos – hidroelektrostacijas saražoja par 38% vairāk nekā 2022. gadā, vēja elektrostacijas – par 42% vairāk, un par 329% pieaudzis saules elektrostaciju saražotā apjoms, kas Latvijas elektroenerģijas kopējā bilancē ir 2,1%, norādīja AST Tirgus uzraudzības un datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.

Hidroelektrostaciju jaudu palielināja pali

Būtiskais hidroelektrostaciju saražotā apjoma pieaugums, sasniedzot 3 778 gigavatstundas, bija iespējams, pateicoties paliem. Tie sākās jau janvārī, turpinājās līdz pat aprīlim. Arī gada pēdējos divos mēnešos nokrišņu dēļ upēs bija vērojams ūdens pieteces pieaugums, kas veicināja augstu elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās.

HES apjoms 2023. gadā pieauga līdz 62% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma Latvijā.

Vēja elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis aptuveni 2 reizes, tostarp rudens vētru iespaidā 2023. gada oktobrī tika sasniegta arī vēsturiski augstākā vēja enerģijas izstrāde mēnesī – 37 gigavatstundas. Kopējais pieaugums skaidrojams ar Tārgales vēja parka pirmo pilno ražošanas gadu, kā arī vējainiem laikapstākļiem.

Samazinājies patēriņš

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā 2023. gadā samazinājās par 3% un tas skaidrojams ar saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos. Faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam, norāda uzņēmumā AST.

Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu par pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas no 2022. gada maija Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā dēļ, elektroenerģija 2023. gadā no šīm valstīm vairs netiek importēta.

Līdz ar ko importa apjoms no Krievijas un Baltkrievijas ir 0 GWh. Trešo valstu imports uz Baltijas valstīm tika aizstāts ar importu, izmantojot Somijas, Zviedrijas un Polijas starpsavienojumus – kopumā uz Baltiju importētas 13 053 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2022. gadā.