Energokrīze: slimnīcas norāda, ka tām ir ierobežotas iespējas taupīt uz enerģiju un siltumu
Ar milzīgajiem elektrības un siltuma rēķiniem cīnās ne mājsaimniecības, bet arī Latvijas slimnīcas. Ēkas lielas, enerģijas patēriņš liels, un izmaksu pieaugums mērāms miljonos. Un slimnīcu darba specifika, protams, ir tāda, ka iespējas taupīt ir niecīgas. Galu galā pacientus nevar turēt aukstumā, un arī medicīniskās iekārtas nereti jāizmanto pat 24 stundas diennaktī. Kā pārziemot Latvijas slimnīcām?
Lai kaut nedaudz mazinātu aizvien pieaugošos elektrības rēķinus, viens no taupības pasākumiem slimnīcās ir apgaismojuma mazināšana gaiteņos un biroja telpās.
"Koridoros nekur nedeg pilns apgaismojums, patlaban ir ieslēgta katra trešā vai ceturtā lampa," norāda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Arī siltumu taupīt medicīnas iestādes var tikai uz savu darbinieku rēķina – administratīvajās un publiskajās telpās apkure nogriezta līdz 18 un 19 grādiem, savukārt palātās to nedrīkst laist zemāk par 21 grādu. Un šie patiesībā ir arī vienīgie būtiskie pasākumi, kuri kaut nedaudz ļauj slimnīcām ietaupīt.
"Pacienti te ir visu diennakti un septiņas dienas nedēļā. Mēs nevaram krasi samazināt temperatūru kādos noteiktos laikos vai dienās. Mēs nevaram atslēgt ne nedēļas nogalē, ne naktī, samazināt enerģijas patēriņu," saka Muciņš.
"Teiksim, diagnostiskās radioloģijas institūtā ir divas iekārtas, kuras nekādā gadījumā nevar izslēgt – tie ir magnētiskās rezonanses kabineti ar iekārtām, jo notiek intensīva aparāta dzesēšana cauru diennakti," skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Zanda Krastiņa.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā lielākā izmaksu pozīcija šobrīd ir siltums, jo apkurē izmanto gāzi. Lai arī ieviesti dažādi taupības pasākumi, līdz gada beigām rēķinu segšanai papildus būs vajadzīgi vairāki miljoni.
"Šobrīd līdz gada beigām mums būs jāmaksā vairāk aptuveni divi miljoni eiro papildus par energoresursiem un nākamajā gadā tie ir vairāk nekā četri miljoni," norāda Muciņš.
Līdzīga situācija visās Latvijas slimnīcās. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā elektrības rēķins vien šajos mēnešos prasījis papildu 200 000 eiro.
"Šobrīd jau izskan informācija, ka vairākas ledus halles, sagaidot ziemu, neturpinās savu darbu. mūsu gadījumā nav iespējas izvērtēt darba neturpināšanu. Vienkārši es pieļauju, ka nesedzot šos zaudējumus, pietrūks naudas citām pozīcijām, kas mums jāsedz ik mēnesi," pauž Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs.
Kopumā Latvijas slimnīcas Veselības ministrijai rēķinu segšanai par pirmajiem astoņiem gada mēnešiem pieprasījušas palīdzību 15 miljonu eiro apmērā, taču nevienu no iestādēm valsts atbalsts līdz šim nav sasniedzis. Valdībai nauda neesot prasīta, jo nebija skaidrības ne par vispārējiem atbalsta mehānismiem, ne kopējo izmaksu pieaugumu. Meklēts arī veids kā naudu pārdalīt nozares iekšienē.
"Mūsu aprēķini rāda, ka visas pieņemtās atbalsta shēmas var samazināt to aprēķināto sadārdzinājumu aptuveni par diviem miljoniem. Kā jau ir saprotams, nozare nevarēs nosegt visu un jebkurā gadījumā mums būs jāiet uz ministru kabinetu, jāziņo par situāciju," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins.
Iestāde gan ir gatava, ka turpmākajos mēnešos lūgtā summa no slimnīcām tikai pieaugs. Ar prasību par līdzekļu piešķiršanas uz valdību ministrija sola iet oktobrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
