"Esam tālu no Skandināvijas, bet lēnām turp virzāmies." Ekonomists komentē algu kāpumu Latvijā

Tomēr šīs tendences ne vienmēr ir labvēlīgas uzņēmējiem. "Uzņēmumu caurmēra rentabilitāte ir ar krītošu tendenci – pērn un šogad tā ir ap 4%, kamēr iepriekšējos trīs gados bija 5–6%," skaidro Strautiņš. Viņš uzsver, ka dārgāks darbaspēks uzņēmumiem rada riskus, taču vienlaikus arī motivē celt ražīgumu. Turklāt algas kāpums pozitīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju – reālā darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bijusi par 6,6% lielāka nekā pirms gada.

Vēl viena būtiska tendence ir algu nevienlīdzības mazināšanās. "Visas četras CSP nosauktās nozares ar straujāko algu pieaugumu ir tādas, kurās algu līmenis ir zem vidējā," uzsver Strautiņš. Visstraujāk algas augušas nozarē "citi pakalpojumi" – pat par 18,2% gadā. Ēdināšanā un izmitināšanā kāpums bijis 11,2%, kamēr programmēšanā algas augušas vien par 1,1%. Īpaši liels pieaugums bijis atkritumu apsaimniekošanā, kur ienākumi kāpuši par 31%.

Nevienlīdzības samazināšanos apliecina arī vidējās un mediānas algas attīstība. "Pēdējos septiņos gados vidējās algas ir augušas par 80%, bet algu mediāna par 90%," norāda Strautiņš. Viņš atgādina, ka nodokļu politikas izmaiņas šo tendenci pastiprinājušas – pēc nodokļiem mediānas alga augusi straujāk nekā vidējā. 2024. gada otrajā ceturksnī mediānas neto alga pieaugusi par 12,1%, bet vidējā – par 10,6%.

"Esam vēl tālu no Skandināvijas, taču ļoti pamazām uz to pusi virzāmies," secina Strautiņš. Viņš uzsver, ka šogad neliels solis sperts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, kas palielinājusi lielākās daļas strādājošo ienākumus. Tomēr ekonomists atgādina, ka ienākumu kontrastus nosaka ne tikai algas, bet arī pensiju un kapitāla ienākumu attiecības.