Jaunais nodokļu reformas variants neapmierina ne darba devējus, ne ņēmējus

Eiropas Komisijas maijā brīdināja, ka, ieviešot nodokļu reformu tādā formā, kā to plānoja valdība, Latvijas budžeta deficīts jau nākamgad sasniegtu 2,4% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ vakar koalīcijas politiķi vienojās par jaunu reformas plānu. Tas paredz, piemēram, lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti. Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā nodoklis būs 20% apmērā. Starp 20 un 55  tūkstošiem saglabāsies līdzšinējie 23%, bet vēl lielāku algu saņēmējiem nodokļa likme būs pat 31% no algas.

"Ir pilnībā kompensēts viss tas, kas būtu gājis budžeta deficītā un saskaņojumā ar Eiropas Komisiju, nekāds saskaņojums nav nepieciešams un valsts budžets līdz ar to nav vairs apdraudēts.  (TV3: Deficīts netiks palielināts?) Nē," tā, komentējot situāciju, norādīja premjers Māris Kučinskis.

Tomēr šīs izmaiņas izraisījušas asus iebildumus no ierakumu otras puses – darba devējiem un ņēmējiem. Iebildumu būtība gan atšķiras. Uzņēmēji sūdzas, ka nodokļu reforma vairs nesasniegšot sākotnējo mērķi – celt Latvijas konkurētspēju. Jo darba spēka izmaksas – gan sociālās apdrošināšanas iemaksu, gan minimālās algas, gan nodokļu formā – augs.

"Tiek piedāvāts palielināt IIN, tur parādās cipari pat 31%, kas nozīmē – mēs kāpinām. Tā vietā, lai panāktu konkurētspēju, mēs darām pretējo," saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jānis Endziņš.

"Ne mēs redzam, kā tas mazinās ēnu ekonomiku, ne mēs redzam, kā tas stiprinās konkurētspēju un kā tas uzlabos situāciju Latvijā," teic Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Līga Meņģelsone.

Savukārt arodbiedrības nav apmierinātas ar jaunajā plānā palēnināto ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugumu. Arī tās kritizē iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, tikai cita iemesla dēļ – tā neatsvērs ieguvumus, ko lielo algu saņēmējiem dos vienlaikus plānotā solidaritātes nodokļa atcelšana. Tādēļ tieši bagātie būs lielākie ieguvēji.

"Ja mēs šobrīd palielinām IIN līdz 31%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinām par 10,5%, katrs grāmatvedis zina, ka vispirms aprēķina sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un 10,5% sociālās apdrošināšanas iemaksas nekompensē nekādā veidā 8% IIN," norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prezidents Egils Baldzēns. "Mēs redzam, ka praktiski naudas būs mazāk, ieguvumi būs šajā lielajā galā lielāki, tā ir zināma regresivitāte pie ļoti lielām algām."

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir komandējumā, tādēļ viņas atbildi uz kritiku uzzināt neizdevās. Visas iesaistītās puses ceturtdien aicinātas uz sadarbības padomes sēdi, kurā valdība darba ņēmējus un devējus cer tomēr pārliecināt par savu taisnību.